“Par Mārtiņu Braunu ir grūti, pat neiespējami rakstīt pagātnes formā.” No dvēseles dziesminieka atvadoties 1
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Kamēr tu šo spēli spēlē, / kamēr tu šo dzīvi spēlē viens / tava kailā dvēselīte, / dvēselīte purvus brien.” (Jāņa Petera vārdi “Dziesmai par spēli”)
Par Mārtiņu Braunu ir grūti, pat neiespējami rakstīt pagātnes formā. Vēl septembra vidū komponists atzīmēja savu 70. jubileju un gatavojās koncertiem, kuri bija plānoti novembrī, ap Mārtiņdienu.
Toreiz, tikai pirms dažiem mēnešiem, Latvijas Televīzija sarunājās ar komponistu. Mārtiņš Brauns nevēlējās ne cildinājumus, ne godinājumus un bija tiešs: “Sakiet paldies maniem vecākiem, maniem darba devējiem un vagariem, arī nelabvēļiem, kas provocēja uz niknumu. Es pats neko, man lika, un es darīju, un daru! /../ Es protestēju pret viltotu nopietnību, atļaušos teikt, ka viena no riebīgākajām īpašībām visos līmeņos ir melot. Gan valdības, gan visvienkāršākā cilvēka līmenī. Turi muti, ja negribi teikt patiesību, bet nemelo!”
Tajā raidījumā dzejnieks Jānis Peters teica, ka viņa sadarbība ar komponistu ierasti vainagojas ar dziesmu, kas skan pāri laikam, un esot sen aizmirsts, kam un ar kādu mērķi tā rakstīta, jo “Mārtiņš Brauns ir nervs latviešu mūzikā”.
Savas radošās karjeras laikā Mārtiņš Brauns komponējis mūziku vairāk nekā 200 teātra izrādēm, viņa kontā ir mūzika vairāk nekā 200 dažādiem kinodarbiem, piemēram, kinorežisora Aivara Freimaņa spēlfilmai “Puika”, Jura Podnieka dokumentālajai filmai “Vai viegli būt jaunam?”, Vara Braslas “Ziemassvētku jampadracim”, Arvīda Krieva filmām “Spēle”, “Man patīk, ka meitene skumst” un “Dancis pa trim”, Jāņa Streiča “Vecās pagastmājas mistērija” un vēl daudzām citām.
Komponists ir bijis Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs, kamerkora “Sindi putnu dārzs” mākslinieciskais vadītājs un īpaši plaši pazīstams kļuva, darbojoties vienā no visu laiku labākajām latviešu rokgrupām “Sīpoli”.
Mārtiņa Brauna dziesmas “Saule, Pērkons, Daugava” melodija 2014. gadā tika izraudzīta par Spānijas ziemeļaustrumu reģiona Katalonijas neatkarības kustības himnu.
2017. gadā publicists Otto Ozols, komentējot Mārtiņam Braunam piešķirtās Katalonijas balvas nozīmi, rakstīja, ka Katalonijas sabiedrība uzskata, ka Mārtiņa Brauna daiļrade, talants ir iedvesmojis tautas apzināties savu garīgo spēku, identitāti un brīvības ideālus.
Brauna pilsoniskā drosme atbalstīt katalāņu centienus deva unikālu iespēju viņiem pamanīt un novērtēt komponista devumu Katalonijas, Latvijas un visas pasaules kultūrai. Brauns ir radījis mūziku, kas iedvesmojusi tautas tiekties pēc augstākajiem ideāliem.
Toreiz, pateikdamies katalāņiem un stāstot par latviešu brīvības centieniem un neatkarības atgūšanu, komponists pieminēja barikāžu laiku un kādu savu agra rīta uzstāšanos toreiz: “Esmu pateicīgs liktenim, ka šajās agrajās stundās varēju būt savā brīvības postenī – pie sintezatora klaviatūras kopā ar savas tautas drosmīgākajiem vīriem un sievām.”
Brauna kormūzikas populārākais darbs ir “Saule, Pērkons, Daugava”, kas savulaik, tika sacerēts Raiņa poēmas “Daugava” iestudējumam Valmieras teātrī 1988. gadā.
Dziesma vairākkārt skanējusi Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, kā arī skolēnu dziesmu svētkos. 2018. gada Latvijas labāko dziesmu “TOP 100” “Saule, Pērkons, Daugava” atzīta par Latvijas simtgades vispopulārāko dziesmu.
Kad pēc kāda laika atkal būs Dziesmu svētki Mežaparka Lielajā estrādē, mūsu kori atkal izdziedās šo vienu no skaistākajām un spēcīgākajām dziesmām par Brīvību. Varbūt komponists Mārtiņš Brauns uzsitīs pa klavieru akordam un brīžiem pamās koriem… Neredzams. No Mūžības.
“Pirms sekundes viņš izrakstījās un uzausis ir debesīs, – raud kāda dvēselīte kaila un zeltu sijā zvaigznes trīs.” (No Jāņa Petera dzejoļa “Ardievas Mārtiņam”).
