Kā nākotnē mainīsies degvielas uzpildes stacijas 0
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Biznesa vidi, kurā darbojas degvielas uzpildes stacijas (DUS) Latvijā, var raksturot kā piesātinātu un ar augstu konkurences līmeni.
Sešas lielākās tirgotāju ķēdes (“Viada”, “Circle K”, “Neste”, “Virši”, “Latvijas Nafta” un “Astarte Nafta”) vien jau veido gandrīz 400 DUS pārklājumu visā valsts teritorijā. Kādas tendences valda degvielas uzpildes staciju nozarē, un kādas izmaiņas varam sagaidīt nākamajos gados ES Zaļā kursa noteikto mērķu kontekstā?
Parasti augstas konkurences apstākļos produktu maržas ir zemas. Izņēmums nav arī degvielas mazumtirdzniecības segments – kā apliecina šīs nozares uzņēmēji, peļņas marža tieši degvielas tirdzniecībā svārstās tikai ap 6%. Rezultātā pēdējo gadu laikā varam vērot to, ka mazo tirgus spēlētāju rentabilitāte mazinās, turklāt arvien augošo kapitāla un vides prasību dēļ mazie tirgotāji izvēlas tirgu pamest.
Pretēji šai tendencei notiek Latvijas degvielas tirgus konsolidācija, kurā lielie spēlētāji savu tirgus daļu spēj paaugstināt. Lielie DUS tīkli izaicinošās tirgus iezīmes tagad uztver kā iespēju turpināt sākto izaugsmi un stiprināt savu konkurētspēju, kā arī palielināt rentabilitāti ar jauniem projektiem. Piemēram, attīstot alternatīvo degvielas veidu piedāvājumu, izbūvējot dabai draudzīgākās dabasgāzes uzpildes stacijas, kā arī palielinot ne-degvielas preču sortimenta apgrozījumu, kas esot segments ar augstākām peļņas maržām nekā degvielai u. c.
Divas tirgus aksiomas
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis bija izbrīnīts par “Latvijas Biznesa” vēlmi ārkārtas situācijā noskaidrot, kas DUS tīklu biznesā Latvijā būtu sagaidāms laika posmā līdz 2030. gadam, tomēr viņš formulēja divas svarīgākās nozares attīstības aksiomas: pirmkārt, degvielas staciju pārklājums Latvijā jau tagad ir pietiekams un, otrkārt, jaunu DUS veidošana un pārbūves ir svarīgas galvenokārt no klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanas viedokļa vai apstākļa, ja kāds no jau esošajiem tīkliem sev gribēs lielāku pārklājumu.
“VIADA” zīmols pieder Lietuvas kapitālam, Latvijā tam tagad ir 100 staciju tīkls – lielākais valstī. “Plānojot darbības attīstību, tostarp DUS pieejamo degvielu klāstu un nepieciešamās investīcijas, “VIADA Baltija”, protams, ņem vērā arī ES Zaļā kursa pamatnostādnes.
Jau šobrīd, būvējot jaunas vai rekonstruējot esošās DUS, mēs tās aprīkojam ar elektromobiļu uzlādes punktiem. Piemēram, 2022. gadā plānojam rekonstruēt trīs DUS (divas Rīgā, vienu – Kurzemē), un visās tajās tiks ierīkoti elektromobiļu uzlādes punkti. Taču piedāvājumu nosaka pieprasījums – 2022. gada 1. janvārī CSDD uzskaitē bija tikai 2174 elektroauto. Jāatzīst, ka šis apjoms pret kopējo reģistrēto auto skaitu vēl ir ļoti mazs.
Mums ir arī liels biznesa klientu loks, arī tur dominē tradicionālās degvielas dzinēji. Uzmanīgi sekojam auto tirgum un esam gatavi elastīgi reaģēt uz izmaiņām,” tuvāko nākotni “Latvijas Biznesam” iezīmēja “Viada Baltija” valdes priekšsēdētājs Arūns Satkus.
“”VIADA” degvielas ražotājs ir Polijas uzņēmums “Orlen”, kas ražo degvielu Mažeiķu rūpnīcā. Nesen Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis paziņoja, ka Mažeiķu rūpnīcu pārvaldošais uzņēmums “Orlen Lietuva” plāno izmantot tikai Saūda Arābijas piegādāto naftu.
Domāju, ka visi degvielas tirgotāji būtu ļoti ieinteresēti tikt lielākā skaidrībā par nākotni. Mūsu prioritāte līdz šim ir bijusi izdevīga cena gala patērētājam, bet karš Ukrainā ir ieviesis lielas korekcijas. Visi meklē alternatīvas, lai mazinātu atkarību no Krievijas jēlnaftas. Tādēļ, manuprāt, kurss uz “zaļākas” degvielas ieviešanu tirgū ir ļoti pareizs, un jau savlaicīgi bijām sagatavojušies arī 1. aprīlim, kad Latvijā mainījās prasības par obligātajām biopiedevām degvielai. Tas ir visracionālākais veids, kā mūsu reģionā mazināt atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem un Krievijas energoresursiem,” rezumē “Viada Baltija” vadītājs.
Atšķirties piesātinātajā degvielas mazumtirdzniecības tirgū
Ar 65 pilna servisa stacijām lielākais DUS tīkls ar nacionālo kapitālu ir akciju sabiedrība “Virši”. Pagājušajā gadā, emitējot akcijas, “Virši” veiksmīgi piesaistīja 20 miljonus eiro tīkla modernizācijai un tālākajai attīstībai. Ar piesaistīto finansējumu plānots attīstīt alternatīvo degvielu piedāvājumu un veikt infrastruktūras pilnveidošanu, veicinot saspiestās dabasgāzes (CNG), biometāna un LNG (sašķidrinātās dabasgāzes), kā arī elektromobiļu uzlādes ierīču pieejamību Latvijā.
Tāpat būtisku uzmanību “Virši” plānojot pievērst uzņēmuma darbības ilgtspējas un efektivitātes paaugstināšanai. Pirmajos mēnešos pēc IPO projekta īstenošanas uzņēmums darbojoties saskaņā ar ieguldītājiem solīto stratēģiju un veic konkrētas darbības tās realizācijā.
Ņemot vērā nākotnes Eiropas klimata politikas iezīmes, “Virši” turpina attīstīt alternatīvo degvielas veidu piedāvājumu. Būvē dabai draudzīgākās dabasgāzes uzpildes stacijas, kā arī plāno attīstīt biometāna ražošanu un šī produkta loģistikas ķēdi.
“Virši” turpinot darbu arī pie infrastruktūras izveides elektroauto uzlādei. Plānotie projekti došot iespēju atšķirties no konkurentiem piesātinātajā degvielas mazumtirdzniecības tirgū, gan arī dažādot savu pakalpojumu klāstu ar citiem alternatīviem enerģijas avotiem. Tāda būs, piemēram, biometāna ražošana, kas samazinās kopējo CO2 emisiju apjomu, ir atbilstoša aktivitāte Eiropas klimata draudzīgai politikai, un to atbalstot arī regulējošās institūcijas, informē AS “Virši” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.
“Jāmin arī tas, ka 2021. gadā esam spēruši nākamo soli, lai kļūtu par pilnvērtīgu enerģētikas uzņēmumu, sākot piedāvāt elektroenerģijas iegādes iespējas mūsu juridiskā segmenta klientiem. Šīs iniciatīvas kopā ar spēcīgiem finanšu rezultātiem dod mums pārliecību par uzņēmuma biznesa modeļa ilgtspēju nākotnē. Tas nozīmē arī to, ka līdzās standarta un alternatīvajiem degvielas veidiem, kā arī preču tirdzniecībai, nākotnē klientiem uzņēmums piedāvās arī elektrības un dabasgāzes iegādes iespējas,” tuvāko nākotni iezīmēja Vība.
DUS paliksvēl 10–20 gadus
Runājot par tradicionālajām DUS, nozares pārstāvji ir pārliecināti, ka šo staciju aktualitāte noteikti vēl nezudīs nākamo 10–20 gadu laikā. Cilvēkiem joprojām būs nepieciešama vieta, kur apstāties, ieturēt maltīti, operatīvi iegādāties preces, saņemt sūtījumus, apkopt automašīnu un veikt degvielas uzpildi vai elektrības uzlādi.
Nākotnes DUS loma sabiedrībā būtu jāuztver kā mini pakalpojuma centrs, kur cilvēks var ātri saņemt dažādus pakalpojumus un preces. Tāpat arī jāsaprot, ka pašlaik no vairāk nekā 700 tūkst. vieglo automašīnu Latvijas tirgū tikai nepilni 2 tūkst. jeb 0,3% darbojas ar elektrību.
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un to, ka Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropas Savienībā, migrācija uz elektroauto notiks ļoti pakāpeniski. Uzrunātie DUS tīklu vadītāji sliecas domāt, ka 2030. gadā elektroauto tirgus daļa vieglo automašīnu segmentā pie mums varētu sasniegt vien ap 10%. Kas nozīmē – arī pēc 10 gadiem tirgū joprojām dominēs tradicionālie degvielas veidi.
Ilgtspējas ieguldījumi pašās stacijās
Atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, piemēram, “Virši” šogad plānojot veikt būtisku ieguldījumu saules paneļu uzstādīšanā vismaz 10 uzpildes stacijās, kopumā sasniedzot vismaz 0,5 MW lielu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu.
“Šis projekts mūs ierindos starp lielākajiem Latvijas saules enerģijas ražotājiem. Kopējā pirmās “Viršu” saules elektrostacijas jauda ir gandrīz 20 kW, tādējādi, saules paneļiem dienas vidū sasniedzot maksimālo jaudu, varam jau nosegt visu stacijas elektroenerģijas patēriņu.
Saules enerģijas izmantošana degvielas uzpildes stacijās ir mūsdienīgs risinājums, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī ekonomiski izdevīgs. Nākotnē plānojam palielināt saules paneļu sistēmas jaudu un uzstādīt arī elektroenerģiju uzkrājošās baterijas, lai varētu efektīvi uzkrāt saražoto elektroenerģiju un izmantot brīžos, kad tas būs nepieciešams, piemēram, uzlādējot vairākus elektroauto vienlaicīgi.
Tāpat esam jau noslēguši līgumus ar dažādiem zaļās elektroenerģijas ražotājiem. Rezultātā jau pašlaik iegādājamies un tālāk realizējam elektrību, kas ražota, piemēram, no Latvijas mazajām HES, biogāzes stacijām un citiem ilgtspējīgiem enerģijas avotiem. Tā uzņēmums rūpējas ne tikai par zaļāku vidi un pārdomātu resursu izmantošanu, bet arī iegūst zināmu neatkarību no svārstīgajām elektroenerģijas cenām,” skaidro “Viršu” vadītājs Jānis Vība.
