No dižā sēlieša Jāņa Stradiņa atvadoties 0
29. novembrī 85 gadu vecumā Mūžībā tika aizsaukts Latvijas ievērojamākais Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš (10.12.1933.-29.11.2019.).
“Latvija ir tā vieta, ar kuru es saistu sevi un sava mūža darbu,” pagājušajā gadā, atverot Latvijas simtgadei veltītu akadēmisko rakstu krājumu “Latvija un latvieši”, kurš tapa desmit gadu laikā un ir plašākais pētījums par Latviju un latviešiem kopš neatkarības atgūšanas, teica akadēmiķis.
J. Stradiņš ir autors daudzām fundamentālām publikācijām, kas aptver zinātnes, izglītības un kultūras 800 gadu vēsturi Latvijā kontekstā ar Eiropā notiekošajiem procesiem. Tajās ir atklāsmes par noklusētiem fenomeniem, meklēts līdzsvars starp lepnumu par latviešu tautas vietu saskarsmē ar baltvācu un citu tautību pārstāvjiem. Pateicoties viņa pozīcijai, liela uzmanība ir pievērsta arī humanitārajām jomām, kultūrvēsturiskajam kontekstam.
Pats Jānis Stradiņš uzskatīja, ka izdevumiem “Latvieši un Latvija” (2013) un “Latvija un latvieši” (2018) latviešu ģimenēs vajadzētu kļūt par dzimtas zīmi, par Bībeli, ko varētu lasīt paaudzes. Jānis Stradiņš bija arī redakcijas padomes loceklis un zinātniskais redaktors grāmatai “100 Latvijas personību” (2006, “Lauku Avīze”).
“Latvija ir iekļāvusies pasaules zelta miljardā. Esam nacionāla un reizē pietiekami eiropeiska valsts. Lai gan Latvija ir maza, tai ir jomas, kurās esam lieli – kultūra, mūzika, zinātne, sports. Atklāti sakot, pasaulē Latvija un latvieši gan nav īpaši pazīstams jēdziens. Cerams, ka jaunās paaudzes būs labākas par vecajām, bet saglabās kādu ieraugu to, kas ir palicies no seniem laikiem, un tas, kas latviešus virza uz priekšu – to es gribētu novēlēt Latvijai”, Latvijas simtgadē vēlēja ievērojamais profesors.
Starp neskaitāmajiem daudzu pasaules valstu augstiem apbalvojumiem Jānis Stradiņš visaugstāk esot vērtējis piešķirto Trīs Zvaigžņu ordeni, no kura viņš morālu apsvērumu dēļ atteicās, Atzinības krustu un Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Latvijas Zinātņu akadēmija savā atvadu vēstījumā cita starpā raksta: “Latvijas sabiedrībai akadēmiķis Jānis Stradiņš bija unikāls gan kā zinātnieks, gan kā Trešās Atmodas jundītājs sabiedrības apziņā, kura devumu vērtēs nākamās paaudzes. Nav tādu izcilību raksturojošu epitetu, kas neiederētos blakus Jāņa Stradiņa vārdam, un kas raksturo viņu kā zinātnieku, zinātnes un kultūras vēsturnieku un organizatoru, rakstnieku, atmodas veicinātāju, sirsnīgu kolēģi un gādīgu ģimenes cilvēku.
Jānis Stradiņš bija apveltīts ar visām Stradiņu dzimtā atzītajām vērtībām – teicamu izglītību, kultūru, dziļu cilvēciskumu un nenogurstošām darba spējām. Neskaitāmas publiskās uzstāšanās, vairāk nekā seši tūkstoši pētījumu un rakstu, 27 sarakstītas grāmatas šobrīd veido Latvijas zinātnes un kultūrvēsturiskā mantojuma zelta fondu.
Viņš būtībā arī pats kļuva par vienu no Trešās Atmodas virzītājiem, nacionālās simbolikas atjaunošanas kustības līderiem, kurā iesaistījās gandrīz visi Fizikāli-organiskās ķīmijas laboratorijas darbinieki. Jānis Stradiņš bija dažādu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma stiprināšanas projektu, kā arī pieminekļu izveides, monētu izdošanas un pasākumu iniciēšanas ierosinātājs un katalizators. Gluži likumsakarīgi bija tas, ka 1984. gadā akadēmiķis kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru, kopš 1987. gada aktīvi darbojas Latvijas Kultūras fondā un pelnīti kļuva par redzamāko Latvijas zinātniskās inteliģences pārstāvi.
Tieši zinātnes un kultūras integrācija harmoniskā un viengabalainā personībā ir tā, kas profesoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Jāni Stradiņu padara par Latvijas inteliģences dvēseli. Tādēļ, paturot piemiņā izcilo zinātnieku un mūsu kolēģi, glabāsim vienmēr tīru un gaišu viņa garīgo mantojumu!”, Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā pauž akadēmiķi Ojārs Spārītis, Ivars Kalviņš un Pēteris Trapencieris.
Atvadīšanās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa un piemiņas dievkalpojums notiks sestdien, 7. decembrī, Torņakalna baznīcā: no plkst. 12.30 – atvadīšanās, plkst. 14 – dievkalpojums, no plkst. 15.30 piemiņas pēcpusdiena LU Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3. Aicinājums nenest ziedus un vainagus, bet tiem domātos līdzekļus ziedot skulptūras “Sēlijas sirds” izveidei Sunākstes mācītājmuižas parkā.
