No disciplīnas līdz karjeras virsotnēm – Didzis Šmits izceļ obligātā dienesta potenciālās vērtības 0
Obligātā militārā dienesta ieviešana Latvijā ir karsts temats, kas raisa diskusijas gan par valsts aizsardzības stiprināšanu, gan par jauniešu nākotnes iespējām. TV24 raidījumā “Preses klubs” šī tēma tika apskatīta no dažādiem skatupunktiem. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs un bijušais Zemkopības ministrs Didzis Šmits dalījās ar savu pieredzi un ieteikumiem, balstoties uz Dānijas modeļa piemēru.
Obligātais dienests – ne tikai militārā sagatavotība
Šmits uzsvēra, ka militārais dienests Dānijā tiek uztverts kā izglītības programma, nevis tikai militārā apmācība. Viņš minēja, ka jaunieši, kuri izgājuši dienestu, pēc tam veiksmīgāk tiek galā ar studijām: “Iestājeksāmenu rezultāti ir nesalīdzināmi labāki tiem, kas izgājuši armiju, nekā tiem, kas nav gājuši. Tas nav tāpēc, ka viņi aizmirstu to, ko mācīja skolā, bet gan tāpēc, ka viņiem dienestā tiek nodrošināta sagatavošanās studijām.”
Šāda pieeja ļauj ne tikai sagatavoties augstākajai izglītībai, bet arī dod jauniešiem vērtīgas prasmes, piemēram, valodu apguvi, kartogrāfiju un citas iemaņas. Dienesta laiks tiek izmantots kā platforma, lai stiprinātu jauniešu disciplīnu, mērķtiecību un pašapziņu.
Dānijas modelis – brīvprātība un motivācija
Dānijas pieredze rāda, ka obligātais dienests var būt pievilcīgs jauniešiem, ja tas tiek pareizi organizēts. Šmits atzīmēja, ka Dānijā tikai viens cilvēks pagājušajā gadā tika iesaukts piespiedu kārtā, pārējie izvēlējās dienestu brīvprātīgi: “Jaunieši paši vēlas doties dienestā – projām no vecākiem, uz nometni ar draugiem. Tā nav tikai šaušana un skriešana; tā ir visaptveroša izglītības programma, kas sagatavo dzīvei.”
Viņš arī uzsvēra, ka dienesta laikā tiek veidota sociālā vide, kas jauniešiem liek justies piederīgiem, un dienests kļūst par vērtīgu pieredzi.
Diskusijas gaitā Šmits noraidīja pieņēmumus, ka dienests varētu kaitēt jauniešu izglītībai vai viņu iespējām studēt: “Mums ir jāveido obligātais dienests tā, lai tas kļūtu par vietu, kur jaunieši kļūst spēcīgāki un mērķtiecīgāki par tiem, kas šos desmit mēnešus vienkārši pavadījuši, zāli pīpējot un naudu nodzerot. Tā nav vieta, kur jaunieši “iestrēgst bedrē”, bet gan vieta, kur viņi iegūst zināšanas un prasmes, kas viņus paceļ augstāk.”
