No Deivida Bovija līdz primadonnām 0
Pasaulslavenajā Vivaldi skaņdarbā “Gadalaiki” vasaras emociju gradācijas svārstās no apcerīgas melanholijas līdz kaislei un pat dramatismam. Tāpat – arī pasaules vasaras klasiskās mūzikas festivālu programmā. Tajā neizpaliek jau pārbaudītu vērtību klātbūtne, bet rodama arī sava daļa intrigas un pārsteigumu.
Jau ikgadēji – nu jau 122. reizi – uz neaizmirstamu astoņu nedēļu ilgu balli līdz 10. septembrim ar 90 koncertiem augstākajās klasiskās mūzikas tradīcijās aicina BBC mūzikas festivāls jeb “BBC Proms”. Lai arī tas atšķiras no citiem klasiskās mūzikas notikumiem kā svinības, uz kurām aicināti, precīzāk, var atļauties ierasties, arī iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, tomēr daudzi šogad ir sašutuši par nelielo biļešu cenu pieaugumu. Taču maz ticams, ka tas liegs ikgadējiem balles apmeklētājiem arī šogad ļauties klasiskās mūzikas garam. Tiesa, daži mūzikas apskatnieki, piemēram, Endrjū Klemens no “The Guardians”, norāda, ka līdz ar neseno festivāla direktora maiņu (pagājušogad ilggadējo “BBC Proms” direktoru Rodžeru Raitu nomainīja Deivids Pikards) festivāla kvalitāte mazliet cietusi un par spīti 13 pirmizrādēm īstas sensācijas tikpat kā nav. Festivāla programmā atrodami vārdi un orķestri, kas runā paši par sevi: Berlīnes Filharmonija ar Saimonu Ratlu priekšgalā, Drēzdenes “Staatskapelle” un diriģents Kristians Tīlemans, Budapeštas Festivāla orķestris un Ivāns Fišers. Izceļama ir Daniela Barenboima Rietumu-Austrumu dīvāna orķestra sarūpētā programma ar argentīniešu pianistes Martas Argerihas solo. Sekojot festivāla pamatbūtībai – izsmalcināta mūzika, kas uzrunā plašāku sabiedrību, –, programmā iekļauta arī alternatīvā daļa. Proti, godinot britu rokzvaigzni Deividu Boviju, viņa darbi izskanēs klasiskās mūzikas interpretācijā. Būs arī džeza koncerti ar Džeimiju Kulumu un Kamsī Vašingtonu. Viena no gaidītākajām pirmizrādēm – Magnusa Lindberga darba atskaņojums diriģenta Vladimira Jurovska vadībā. Gaidāmas arī Lielbritānijas mēroga pirmizrādes Renberta Delīva, Irisas ter Šiphorstas un Džuliāna Andersona izpildījumā.
Baireitas festivāls arī šogad neizpalika bez skandāliem un neparedzētas sastāvu maiņas. Īsi pirms tā sākšanās tika paziņots par “Parsifāla” diriģenta Andra Nelsona nomaiņu pret Hartmūtu Hēnhenu. Taču, pievēršot uzmanību programmai, šā gada festivāla ķirsītis uz tējas kūciņas ir tieši “Parsifāla” iestudējums Ūves Ērika Laufenberga režijā, ar kuru tas tika atklāts 25. jūlijā. Tikpat intriģējoša ir ziņa par Petras Langas debiju Izoldes lomā. Taču visumā programmā nav atrodams daudz pārsteigumu.
Arī Zalcburgas festivāla programma (no 22. jūlija līdz 31. augustam) raksturojama drīzāk kā piesardzīga, tomēr tajā iekļauti daži interesanti jauninājumi – piemēram, populārais mūzikls “Vestsaidas stāsts” Cecīlijas Bartoli, Normana Reinharda un Gustavo Dudamela izpildījumā. Savukārt jauniestudējumi kopumā šogad būs tikai divi. Mazliet festivālam netradicionāla izvēle, pēc mūzikas kritiķa Adriana Doriana domām, ir programmā iekļaut franču komponista Čārlza Gondona “Faustu”, kā arī drīzāk festivāla pirmo dekāžu tradīcijām piederoša izvēle – Riharda Štrausa “Danajas mīla”, kas pirmizrādi piedzīvoja tālajā 1952. gadā. Cita starpā, par iestudējuma skatuves iekārtojumu atbildēs Alvis Hermanis.
Savukārt Lucernas festivāls, izvēršot tēmu “Prima Donna”, apspēlēs sievietes lomu mūzikā. No 12. augusta līdz 11. septembrim uz Lucernas skatuves parādīsies 11 sievietes diriģentes – Marina Aslopa un Paulo Simfoniskais orķestris, Barbara Hanigana un Mālera kamerorķestris, Sūzana Malki, Elima Čana un Lucernas festivāla akadēmijas orķestris, Gergana Gergova ar kamermūzikas orķestri “Festival Strings Lucerne” u. c. Turklāt priekšroka šogad tiks dota komponistu sieviešu darbiem, atskaņojot Almas Māleres, Līzes Ādolfas Lebē, Lilijas Bulanžēras, Kaijas Sariao un Konstantias Gorzi darbus. Protams, neizpaliks arī vīriešu kārtas primadonnas. Izvēloties šādu tēmu, festivāla organizatori vēlas pievērst uzmanību dzimumu nevienlīdzībai, kas joprojām valda klasiskās mūzikas pasaulē. Vai šī kļūs par tradīciju klasiskās mūzikas pasaulē, varam tikai minēt.
Lucernas, Zalcburgas un Baireitas festivāli ir vadošie un ilggadējie festivāli, kurus ar lielu nepacietību gaidām ik gadu. Taču nav pareizi ignorēt mazāka mēroga festivālus – arī tie var būt gana saistoši, ar savu oriģinālo pieeju. Tā, piemēram, klasiskās mūzikas koncertu sērija “Classique au Vert”, kas no 6. augusta līdz 18. septembrim notiks Parīzes “Bois de Vincennes”, sniegs unikālu pieredzi ikvienam, programmai variējot no “Amazing Keystone Big Band” džeza variācijām līdz “Trio SR9”, kas uzņēmusies spert drosmīgu soli klasiskās mūzikas interpretācijā. Proti, Baha un Stravinska darbus dzirdēsim pavisam eksotiska mūzikas instrumenta izpildījumā – uz marimbām. Neizpaliks arī tradicionāli koncerti, kuros tiks spēlēta Prokofjeva un Šostakoviča mūzika.
Taču arī tepat, Baltijā, netrūkst dižu talantu un notikumu. Piemēram, no 28. augusta līdz 4. septembrim Stokholmā notiks Baltijas jūras festivāls, kurā vienkopus pulcēsies šī reģiona klasiskās mūzikas zvaigznes: Zviedrijas Radio simfoniskais orķestris, “Sinfonietta Riga”, Marijas teātra orķestris u. c.
Šovasar nepalaid garām arī:
29. augusts līdz 28. septembris, Bonna (Vācija) “Bēthovena mūzikas festivāls”.
9. līdz 23. augusts, Pesaro (Itālija) “Rosini mūzikas festivāls”.
Līdz 23. augustam, Torre del Lago (Itālija) “Pučīni festivāls”.
