– Būtiska aktualitāte ir britu balsojums par izstāšanos no Eirosavienības. Nav mazums Latgales cilvēku, kas devušies peļņā uz Angliju. Vai notiekošais atbalsojies jūsu pusē? Kā uz breksitu raugāties jūs kā pašvaldības vadītājs? 1
– Pirmā viļņošanās bija emocionāla – kas notiks, kas būs? Ātri nekas nemainīsies, bet būtiski, kas būs ar Eiropas struktūrfondu finansēšanas programmu no 2018. gada. Lielbritānija gribēs palikt brīvās tirdzniecības līgumā – jautājums, ar kādiem noteikumiem. Viņu iemaksas veidoja apmēram 10% no ES budžeta. Ja iemaksas vairs neveic, tad naudu ņems nost visiem, tai skaitā Latvijai. Peļņā devušies dažādi cilvēki, bet liela daļa negrib zaudēt saites ar Latviju un dzimto pusi, meklē iespējas atgriezties. Un ir jau atgriezušies, kuri uzsāk savu lietu vai atraduši labu darbavietu. Bet nešaubīgi, ka process ir atkarīgs no Latvijas ekonomiskās situācijas. No ārzemēm cilvēks atbrauc ar jaunām iemaņām un prasmēm, ar zināšanām un kontaktiem. Tas ir labs pamats, ko uzsākt, un mūsu viesstrādnieki noderētu arī Latvijai. Piemēram, runāju ar Seska kungu, Liepājas kolēģi. Viņam, lai atjaunotu lidostas darbu, vienkārši nav cilvēku ar kompetenci šajā jomā. Tā daudzās sfērās esam pazaudējuši speciālistus, kādi agrāk bija. Sevišķi tehniskajās nozarēs. Mūsējie Eiropā, kur maksā labāk, ir konkurētspējīgi. Brīvā darbaspēka kustība dažreiz parāda, ka neesam gatavi konkurēt šai ekonomiskajā situācijā ar ārzemju piedāvājumu. Vienīgais instruments, ar ko amortizēt situāciju, ir struktūrfondu piešķirtie līdzekļi un cik lietderīgi tos esam izmantojuši.
– Runājām, ka augstās amatpersonas biežāk iegriežas Latgalē. Vai vairs nav iemesla sūdzēties, ka tālumniekiem nepievērš uzmanību?
– Dialogam ir atvērti gan valdības un Saeimas vadībā, gan zemākos Rīgas līmeņos. Ja runājam par reģionālo politiku, gribas atgriezties pie naudas. Lai mazinātu atšķirības starp reģioniem, Eiropas Savienībā ir Kohēzijas fonds. Diemžēl Latvijā tas strādā nevis lai samazinātu, bet palielinātu atšķirības reģionu attīstībā. Mums ir vietas ar attīstības līmeni, kam pat nepienāktos Kohēzijas fonda līdzekļi – Rīgā, Pierīgā. Taču naudu novirza uz Rīgu. Tā ir mūsu kohēzijas politika, radot problēmas ne jau tikai Latgalei. Praktiski uz mazāk attīstīto novadu reģionu rēķina tiek finansēts centrs.
– Mums Rīgā arī daudz kā nav. Futbola stadiona pat nav.
– Kā tad nav? Daugavas stadionu rekonstruēs? Rekonstruēs. Dzelzceļa projektus Rīgā taisīs, elektrotransportu attīstīs. Andrejsalā ieguldīs 100 miljonus – tās ir divas Latgales programmas! Un visa nauda no kohēzijas, no naudas, kas pienākas reģioniem, kas ir zem 75% ES vidējā attīstības līmeņa. Savulaik noteicām Latviju par vienu attīstības reģionu, līdz ar to naudu dala, kā vēlas. Tā ir apdalīšana.
– Jums jārīko breksits!
– Tik tālu diez vai nonāksim, taču cilvēku neapmierinātībai, sliktam noskaņojumam pamatā vienmēr ir ekonomiskās saknes. Tamdēļ notiek aizbraukšana – finanšu nevienlīdzības dēļ. Un vienīgo instrumentu, kas domāts, lai stāvokli izlabotu, mēs nelietojam.
