No darba vietas uz slimnīcu: pēc negadījuma darbiniekam pienākas atlīdzība. Kā rīkoties, lai to saņemtu 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Katru gadu Latvijā darba vietās traumas gūst vairāk nekā divi tūkstoši nodarbināto. 2019. gadā traumas darba vietā guva 2272 cilvēki, no tiem 29 gāja bojā, pildot darba pienākumus. Drošā un sakārtotā darba vidē nelaimes gadījums ir ārkārtējs notikums, nesakārtotā, bīstamā – likumsakarīgs iznākums,” uzsver Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
Vislielākais cietušo darbinieku skaits pērn bija apstrādes rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas, tirdzniecības, būvniecības, veselības un sociālās aprūpes nozarēs.
Vispirms notiek izmeklēšana
“Tiesību normas paredz, ka nelaimes gadījums darbā jāizmeklē Valsts darba inspekcijai. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, tiek sastādīts akts, kurā norāda, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Ja tā nav, darbiniekam nav tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību,” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vecākā eksperte Dace Prenclava.
Saskaņā ar likumdošanu par nelaimes gadījumu darbā uzskata apdrošinātas personas veselībai nodarīto kaitējumu, ja to cēlonis ir ārkārtējs notikums vienas darba dienas vai maiņas laikā, pēc kura darbiniekam radušies veselības traucējumi vai pastāv to iestāšanās varbūtība, piemēram, inficēšanās risks.
Šādos gadījumos darbiniekam ir tiesības saņemt slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kā arī papildu izdevumu kompensāciju par ārstēšanās, medikamentu iegādes, rehabilitācijas un citiem izdevumiem, kas radušies darba negadījuma dēļ.
Pēc tam kad cietušajam sniegta pirmā medicīniskā palīdzība, darba devēja pienākums ir uzsākt nelaimes gadījuma izmeklēšanu, pieprasot no ārstniecības iestādes, kurā nogādāts cietušais, izziņu par gūtās traumas smaguma pakāpi, jo no tās atkarīga nelaimes gadījuma izmeklēšanas kārtība.
Ārstniecības iestādei šāda izziņa jāizsniedz triju darbdienu laikā, norāda Sandra Zariņa. Ja izziņā norādīts, ka gūtās traumas nav smagas, nelaimes gadījumu izmeklē pats darba devējs, pārējās izmeklē Valsts darba inspekcija.
Ja nelaimes gadījumu izmeklē pats darba devējs, sastādītais akts jāreģistrē inspekcijā, kura to nosūta VSAA. Savukārt informāciju par cietušajam noteikto darbspēju zaudējuma pakāpi un invaliditāti aģentūra elektroniskā formātā saņem no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas.
Tiek izmeklēti arī tie nelaimes gadījumi, kuri notikuši ārzemju komandējuma laikā. Neatkarīgi no traumas smaguma to veic pats darba devējs.
“Ārvalstu institūcijas sniedz informāciju par valstī notikušajiem nelaimes gadījumiem ar Latvijas pilsoņiem, arī saņemot informāciju no cietušā, pieprasām informāciju no citu valstu darba inspekcijām. Pērn tika reģistrēti 78 ārvalstīs notikuši nelaimes gadījumi darbā,” viņa stāsta.
Kāpēc nelaimes gadījumus darbā noteikti vajag izmeklēt? Pirmkārt, lai noteiktu un novērstu to cēloņus, lai turpmāk neciestu citi darbinieki.
Otrkārt, lai cietušais varētu saņemt sociālās garantijas no valsts. Tikai tad, ja nelaimes gadījums darbā ir izmeklēts un izmeklēšanas akts reģistrēts Valsts darba inspekcijā, cietušajam tiek atlīdzināti ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumi līdz pat 1600,75 eiro apmērā.
No šī gada janvāra līdz jūlijam aģentūra piešķīrusi 47 apdrošināšanas atlīdzības, bet atteikumu saņēmušas četras personas. Atteikuma iemesls – nelaimes gadījums noticis pirms 1997. gada 1. janvāra, jau piešķirta invaliditātes pensija, kā arī informācijas trūkums par noteikto darbspēju zaudējuma procentu.
Negadījumu nedrīkst noklusēt
“Ja darba devējs nemaksā nodokļus, algu izmaksā aploksnē, neapmāca savus darbiniekus, neizsniedz individuālos aizsardzības līdzekļus, tad par drošiem darba apstākļiem uzņēmumā nevar būt ne runas.
Nodarbinātajam uz darbu nav jānāk riskēt un uzmanīties, bet gan pilnvērtīgi strādāt, nopelnīt un dzīvot.
Bieži vien darba devējs nelaimes gadījumu darbā mēģina noslēpt, piesolot atlīdzību, par kuru aizmirst, kad viss beidzies veiksmīgi,” brīdina Valsts darba inspekcijas speciāliste Sandra Zariņa, piebilstot, ka šādā veidā tiek noslēpti apmēram 25% nelaimes gadījumu darbā.
Gadās, ka pēc gūtās traumas darba medicīniskā palīdzība uzreiz nav nepieciešama, taču sāpes un citas sūdzības, kā arī darba nespēja parādās vēlāk.
Šādos gadījumos jāinformē darba devējs – vislabāk izklāstot notikušā apstākļus rakstveida formā. Ja darba devējs iesniegumu ignorē un neveic izmeklēšanu, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.
Tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību
* ir sociāli apdrošinātajai personai, kurai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību iestājusies pārejoša darba nespēja, darbspēju zaudējums;
* tiem, kuri pēc 1997. gada 1. janvāra bijuši apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām vismaz trīs gadus;
* tiem, kuri nesaņem invaliditātes pensiju (tās nevar saņemt vienlaikus).
