No darba bankā līdz mašīnizšūšanai. Sandra Valaine par savu aizraušanos – esmu perfekcioniste 0
Divpadsmit gadu nostrādājusi atbildīgā amatā vienā no Latvijas lielākajām komercbankām, SANDRA VALAINE kardināli mainīja savu nodarbošanos – pievērsās dekoratīvajai mašīnizšūšanai un lina izstrādājumu darināšanai, kļūstot par pašnodarbināto.
Spontāni un pašsaprotami
Šādu pavērsienu lielā mērā noteica dzīvesvietas maiņa (ģimene no pilsētas pārcēlās uz dzīvi savā mājā Ozolnieku novadā) un divu dēlu piedzimšana. Kamēr bija jāaudzina viens bērns, Sandra vēl strādāja bankā, kaut gan katru darba dienu vajadzēja agri izbraukt no mājām, lai pagūtu atvasi aizvest uz dārziņu Jelgavā un mērot ceļu līdz Rīgai, kur pusdeviņos sākās darbs.
– Pēc otra dēla piedzimšanas kaut kā organiski nonācu līdz lēmumam, ka jāturas tuvāk mājām. Tagad paspēju gan dēlus izvadāt uz skolu, bērnudārzu un dažādām nodarbībām, gan arī šūt un izšūt mājās iekārtotajā darbnīcā, – stāsta Sandra.
Vaicāju, kāpēc viņa pievērsās mašīnizšūšanai, kas ir pilnīgi atšķirīga nodarbe salīdzinājumā ar bankas lietišķo vidi un grāmatvedes–ekonomistes izglītību. Tas bijis spontāns lēmums, ko šodien var skaidrot ar zemapziņā noglabātas vēlmes materializēšanos. – Kad mācījos skolā, atceļā uz mājām bieži iegriezos pie vecmāmiņas, kura strādāja mājās – bija mašīnadītāja. Man tas šķita tik jauki, jo turpat saimniecība un arī darbiņš.
Rokdarbi Sandrai nav bijusi sveša pasaule kopš bērnības. Mamma pratusi meistarīgi šūt un šo prasmi ierādījusi meitai. Jau 12 gadu vecumā meitene sev uzšuvusi kostīmu – svārkus un žaketi ar oderi, kas nebūt nav vienkāršākais uzdevums. Vēlāk viņa darinājusi arī citus tērpus. Šūt paticis, bet vienlaikus bijis neērti, ka valkā pašas meistarotu apģērbu. Tad roku darbam nebija tādas vērtības kā šodien, uzskatīja, ka veikalā pirktais – tā ir manta, kaut gan patiesībā tajos neko prātīgu nevarēja iegādāties.
– Kad sāku strādāt algotu darbu, šūšanai vairs neatlika laika. Tāpēc pievēršanās izšūšanai intuitīvi bija atgriešanās pie savām interesēm, savas kādreizējās aizraušanās. Man ir liels prieks, ka, darot sirdsdarbu, iepriecinu arvien vairāk cilvēku.
Sandra vienmēr ir augstu vērtējusi senlaicīgus prasmīgu meistaru darinājumus, piemēram, mēbeles, Kuzņecova porcelānu vai izšūtus galdautus. Tāpēc radies aicinājums arī pašai radīt skaistas un praktiskas mantas. Kaut ko tādu, kas nav vienai dienai, bet ir ilgākam laikam.
Moderna šujmašīna prasmīgās rokās
Vispirms Sandra iegādājās datorizētu izšūšanas mašīnu. Sākumā nemācēja to ne ieslēgt, ne ievērt diegu adatā, bet pašmācības un izziņas ceļā veiksmīgi apguva mašīnas tehniskās iespējas. Protams, ar to vien bija par maz, lai radītu daudzveidīgus darbus, tāpēc viņa pie tautas daiļamata meistares Rudītes Grasbergas gadu mācījās izšūšanas tehniku.
Pirmie darinājumi bija vienkārši – ar latvju zīmēm rotātas salvetes, sedziņas, galdauti, maisiņi tējas uzglabāšanai un pirts dvieļi. Dodoties uz amatnieku tirdziņiem Jelgavā, Rīgā, Kalnciema ielā un Brīvdabas muzejā, Sandra vienmēr ieklausās, ko cilvēki vēlas iegādāties. Lieliskas idejas jaunu darbu tapšanai sniedz pircēji un individuālie pasūtītāji. Sandra novērojusi, ka arvien pieprasītāki kļūst personificēti, konkrētam cilvēkam vai īpašam gadījumam darināti izstrādājumi, piemēram, lina dvieļi vai spilvendrānas ar izšūtiem iniciāļiem, kabatas lakatiņi ar izšūtu mīļu novēlējumu. Šādas dāvanas pasniegšana liecina par dāvinātāja īpašo uzmanību pret apdāvināmo.
Viņa strādā tikai ar lina audumu. To pārsvarā pērk Lietuvā, kur ir bagātīgs šā dabiskā materiāla piedāvājums, retāk iegriežas vietējā veikalā “LareLini”. Lielākoties izvēlas audumu pelēkā un piena baltā krāsā, kā arī pasteļtoņos. – Tie cilvēki, kuri apmeklē amatnieku darinājumu tirdziņus, linu augstu vērtē, un es respektēju to. Pati sākumā šo audumu īsti nepieņēmu, jo man nepatika viss, kas burzās, – pamato Sandra.
Labāk iepazīstot lina audumu, mainījās attieksme pret šo materiālu. Viņa novērtēja tā labās īpašības, piemēram, spēju vasarā atvēsināt, bet ziemā sasildīt. Protams, linam ir arī savi niķi. Tam piemīt tendence sarauties, tāpēc audumu pirms šūšanas ieteicams iemērkt siltā ūdenī vai izmazgāt. Noteikti nevajadzētu spaidīt un burzīt, jo tad būs grūti izgludināt. Audumu labāk ieritināt bļodā un vienmērīgi samitrināt. Pēc pirmās apstrādes jau var mazgāt automātiskajā veļas mašīnā saudzējošā režīmā.
Sandrai svarīgi, lai arī izšuvuma kreisā puse būtu rūpīgi apstrādāta. Tas nozīmē, ka, mainot izšujamos diegus, katra diega galu iever adatā un rūpīgi ieloka izšuvumā. Tāpat viņa uzskata, ka lina galdauts, dvielis, pārklājs izskatās elegantāks, ja pa perimetru ir izšūta caurā vīle – tas ir viņas darbu tipisks rokraksts. Sandra neslēpj, ka ir perfekcioniste, tāpēc pa roku galam neko neprot darīt. Aplūkojot viņas darinātos tekstilizstrādājumus, pārliecinājāmies, ka tā tiešām ir.
