No darba aizgājušajiem pabalstus nemaksā 0
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atteicis maksāt dīkstāves pabalstus uzņēmuma “Geka” darbiniekiem, kuri dīkstāves laikā nolēmuši iesniegt atlūgumu.
“Geka” līdzīpašnieks Gurijs Bulle stāsta, ka dīkstāves pabalstus VID nav samaksājis trim darbiniekiem, kuri dīkstāves dēļ bija nolēmuši turpmāk vairs nestrādāt šajā uzņēmumā. No brīvlaisto trijotnes divi bija uzrakstījuši atlūgumu 9. aprīlī, bet viens 15. aprīlī.
Par martu VID pabalstus maksājis visiem 22 uzņēmuma darbiniekiem, to skaitā arī trim pieminētajiem.
Pēc Gurija Bulles domām, šāds atteikums ir netaisns, dīkstāves pabalsti būtu jāsaņem arī viņiem par laikposmu no 1. līdz 9. aprīlim un no 1. līdz 15. aprīlim, kad viņi vēl bija darba attiecībās ar uzņēmumu.
Arī Jānis Borisovs, kurš līdz 9. aprīlim uzņēmumā “Geka” bija pieņemts darbā par sietspiedēju, nesaprot, kāpēc viņam atteikts pabalsts. Uz jautājumu, vai aizvadītā mēneša laikā jau paguvis atrast citu darbu, Jānis atbild, ka pagaidām vēl sēžot mājās. Tā kā dzīvesbiedrei darbs un ienākumi vēl esot, viņa ģimene ar trim bērniem kādu laiku vēl spēšot savilkt galus kopā. Bet par sietspiedēju viņš vairs nestrādāšot. Meklēšot darbu celtniecībā, kur jau esot strādājis līdz 2008. gada krīzei.
Jautāts, kāpēc uzņēmums pārtraucis darbību, Gurijs Bulle atbild, ka bijuši spiesti pārtraukt tāpēc, ka pēc uzņēmuma ražoto apbalvojumu un aktīva dzīvesveida piekritējiem domātu preču ražojumiem un pakalpojumiem pašlaik nav nekāda pieprasījuma. Pabalsti, viņaprāt, pašlaik ir vienīgā iespēja, kā, nezaudējot pieredzējušus un prasmīgus darbiniekus, pēc ārkārtējā stāvokļa beigām uzņēmums varētu sekmīgi atsākt darbu.
Uz jautājumu, kāpēc trīs cilvēki nesaņem šos pabalstus par tām aprīļa dienām, kad vēl bija uzņēmuma “Geka” darbinieki, VID atbild, ka to neparedz 2020. gada 26. martā Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi.
Pēc šiem noteikumiem darba devējam un nodokļu maksātājam, pirmkārt, ir pienākums neatlaist to darbinieku, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts mēneša laikā pēc dīkstāves pabalsta pieteikuma iesniegšanas.
Otrkārt, ja dīkstāves pabalsts bijis pieprasīts vai saņemts nepamatoti, tad krīzes skartajam darba devējam tas labprātīgi jāatmaksā vai VID to piedzen no viņa, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikumiem.
Tādējādi, ja darbinieks jau saņēmis dīkstāves pabalstu, piemēram, par aprīli, bet no 9. aprīļa pēc savas iniciatīvas pārtraucis darba tiesiskās attiecības, tad dīkstāves pabalsts darba devējam jāatmaksā, sākot no 9. aprīļa.
Uz jautājumu, vai par darbiniekiem, kuri nolēmuši pārtraukt darba attiecības, darba devējs drīkst iesniegt par aizvadīto mēnesi vairākus dīkstāves pabalsta pieteikumus – par 9. aprīlī un par 15. aprīlī no darba atbrīvotajiem pieminētajās dienās, bet par pārējiem, kuri darba attiecības nav pārtraukuši, – mēneša beigās, VID atbild apstiprinoši.
No VID atbildēm tik un tā netop skaidrs, vai trim atlaistajiem darbiniekiem tomēr pienāktos saņemt kādu daļu no dīkstāves pabalsta summas vai nepienāktos.
Visticamāk, dažādu iemeslu dēļ cilvēki labprātīgi pārtrauc darbu ne tikai uzņēmumā “Geka”, bet arī simtiem citos. Tas, ka šomēnes valdība grozīja noteikumus, samazinot laika posmu, kādā var pieteikties dīkstāves pabalstam – tikai par kārtējo mēnesi – liecina, ka šāda problēma bijusi daudziem uzņēmumiem. VID būtu laikus jāpaskaidro darba devējiem, kā rīkoties, lai nerastos pārpratumi.
Kā skaidro uzņēmuma “Geka” pārstāvis Gurijs Bulle, par darba attiecību pārtraukšanu ar trim pieminētajiem darbiniekiem ticis paziņots VID dienu pirms viņu atbrīvošanas. Bet, tā kā atskaite par aprīli uzņēmumā strādājošajiem bija jāiesniedz maija sākumā un tā kā VID reģistrē iesniegtos pieteikumus elektroniski, visticamāk, datu sistēmā šo pieminēto triju darbinieku uzvārdi par aprīli vairs neparādās, tādējādi pabalstu par pieminētajām aprīļa dienām viņi nevar saņemt. Kārtējo reizi birokrātija uzvarēja likuma garu.
