No cūkām uz putniem. Rūdītais mednieks Vents Priedītis viltībā pārspēj arī lūsi! 0
Mednieka dzīve visbiežāk ir raiba kā dzeņa vēders – tajā netrūkst ne saspringtu gaidīšanas brīžu, ne mirkļu, pēc kuriem grūti pat elpu atgūt. Ja vaicā, vai vēlētos ko citu, visticamāk, atbildē būtu: nē. Arī skaistkalnietim Ventam Priedītim nācies gan kuilim acīs skatīties, gan lūsim pa pēdām doties. Taču tieši šo mirkļu dēļ izvēlas kļūt par mednieku un veltīt tam visu savu dzīvi.
“Mēs esam mednieku paaudze. Mans tēvs bija mednieks, es medīju, un arī mans dēls ir mednieks – tas mums ir mūža aicinājums,” saka Vents Priedītis. “Uz mežu eju gandrīz katru dienu. Kad precējos, sievu brīdināju, ka esmu mednieks. Viņa pieradusi pie tā, ka mežs un medības ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Viņai lieliski padodas medījumu sagatavošana.
Grūti izlemt, kurš no medību veidiem man tuvāks – gaides medības, medības ar dzinējiem vai putnu medības. Katram ir savas nianses un specifika, kas piesaista.”
Vai gaidāma putnu medību renesanse?
Vents Priedītis stāsta, ka ļoti iecienītas savulaik bija sloku medības pavasarī. Tagad tās aizstājušas bebru medības. Taču arī tagad, tāpat bez ieroča, aizbrauc paklausīties slokas riesta dziesmu. Kas zina, varbūt, kamēr Āfrikas cūku mēra dēļ sarukusi mežacūku populācija, rudeņos kļūs populāras tieši sloku medības? Vienīgi lielāka šaušana no ierastajām vietām var izbaidīt aļņus un briežus. Tajā pašā krūmājā, virs kura velk šnepe, arī alnim ir iecienīta atpūtas vieta. “Tāpat rudenī uz nesen nopļautajiem laukiem var doties lauka baložu medībās,” stāsta Vents. “Izlikt mānekļus un medīt. Zinu, ka tā rīkojas mednieki Iecavas pusē. Citviet gan šādas medības piekopj reti.”
Putnu medības ļautu attīstīties arī medību suņu audzēšanai. Ir taču daudz patīkamāk medīt ar suni, kurš parāda un pienes medījumu, nevis sasteigti tēmēt un izšaut, kad lidonis negaidīti paceļas. Veiksmīga šāviena gadījumā pašam nebūs jāpeld uz grāvja pretējo krastu pēc medījuma. “Man savulaik bija krievu Eiropas laika, kas lieliski strādāja arī sīko plēsēju un putnu medībās. Iemācīju pavisam vienkārši – metu kociņu, un suns man nesa to klāt,” turpina Priedītis. “Ņēmu līdzi uz mežu, un tā viņa ielāgoja, ka nomedītais putns jāatnes. Putnu medības, vismaz pašlaik, izvēlas gados jaunāki mednieki. Iespējams tāpēc, ka vairāk jāstaigā kājām, jābrien pa ūdeni. Vecākiem vīriem tas sagādā problēmas. Tāpat jābūt labām šaušanas prasmēm. Ja visiem būtu jādemonstrē savas iemaņas šaušanā pa lidojošu mērķi, diezin vai rezultāts būtu iepriecinošs.”
