Ievainoto bija 123. Jāpiebilst, ka kopējais nometnēs nošauto skaits pārsniedza 700. Karavīri pārējos ieslodzītos izdzinuši no nometnes tundrā. Šķitis, ka tūdaļ visus nošaus un ticīgie jau sākuši skaitīt lūgšanas. Bet izrādījies, ka tas darīts tādēļ, lai katru ieslodzīto izsauktu pie galda un nopratinātu, kas bijuši streika vadītāji. Ugunsdzēsēji tikmēr ar šļūtenēm mazgājuši no nometnes ielām asinis. “Es, kā dzīvē jau šo to pieredzējis medicīnas students ar humāniem uzskatiem, raudzījos uz mirušajiem un ievainotajiem un sacīju pats sev: “To tu nedrīksti aizmirst.”” 18
Bijušais ieslodzītais atzīst, ka agrāk, 90. gados, tiekoties ar to Krievijas arhīvu amatpersonām un bijušajiem iekšlietu virsniekiem, bijusi doma, ka jādara viss, lai gūtu mācību no vēstures kļūdām. Bet tagad optimisms ir zudis. ”Laiki mainījušies. Pēc notikumiem Ukrainā esmu zaudējis cerību, ka cilvēce jebkad kļūs miermīlīga.” Sirmais kungs labprāt papļāpā par politiku un izsaka savu vērtējumu arī par pašreizējo Vācijas valsts kancleri Angelu Merkeli. To vērts pieminēt: ”Kancleres kundze, mācītāja meita, kas pavadījusi bērnību Austrumvācijā… Viņa izmācījās par labu fiziķi. Bet tas nozīmē, ka viņa iemācījās izdarīt loģiskus un zinātniskus slēdzienus. Viņa daudz nepauž savus uzskatus uz āru, sabiedrībā, bet pārsvarā patur tos pie sevis. Viņa atturas publiski vērtēt apkārt notiekošo, jo, citu vērtējot, tu zināmā mērā vērtē pats sevi. Ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa runāja krieviski. Pēc būtības pašreizējos politiskās konfrontācijas laikos tā ir diezgan karsta lieta. Taču neviens nedrīkst pieļaut jaunu karu starp lielvarām, jo tas beigtos ar pasaules katastrofu. Bet Merkele ir fizikas doktore, tāpēc viņa runā [ar Putinu] un parāda, ka spēj domāt kā zinātniece.” Tomēr atgriežamies pie vēstures.
