No cenzūras brīvi Dziesmu svētki. 30 svarīgākie notikumi Latvijai 3
Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.
1990. gada 5. – 18. jūlijā Latvijā notika XX Vispārējie latviešu dziesmu un X Deju svētki. Burtiski dažus mēnešus iepriekš, 4. maijā, Latvijas PSR Augstākā padome bija pieņēmusi Neatkarības deklarāciju, gaisā virmoja pārgalvīga, visaptveroša brīvības sajūta. Dziesmu un deju svētki šķita kā grandiozs latviskuma apliecinājums, kulminācija neatkarības gaidām un centieniem, īpaši tādēļ, ka tajos pirmo reizi drīkstēja piedalīties arī dziedātāji un dejotāji no trimdas latviešu vidus. Svētku programma un repertuārs atkal bija brīvs no cenzūras un ideoloģiski obligātajām brālīgo tautu dziesmām, programmā varēja iekļaut daudzus iepriekš aizliegtus skaņdarbus, tostarp “Dievs, svētī Latviju!”. Jāatgādina – 1990. gada 15. februārī tika pieņemts lēmums par tās kā himnas tiesību atjaunošanu līdz ar Latvijas Republikas karogu un bijušo ģerboni. Tradicionālais svētku gājiens 1990. gada vasarā pārplūdināja Rīgu ar sarkanbaltsarkano karogu jūru – varēja vien pabrīnīties, kur šis gadu desmitiem aizliegtais simbols bija slēpts un glabāts, lai, sajūtot brīvības jausmas, tiktu atkal celts godā.
Diriģents Edgars Račevskis, kurš darbojās 1990. gada Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajā padomē, atceras – diskusijas par repertuāru, kuras divu gadu garumā risinājās Komponistu savienībā, bijušas ļoti karstas, viedokļi – izteikti pretrunīgi, tomēr beidzot izdevies nonākt pie kopsaucēja, lai taptu nevis, kā ierasts, viens Noslēguma koncerts, bet gan trīs grandiozi lielkoncerti – viens, veltīts klasiskajai kormūzikai, viens – tautasdziesmām un “Dzīvības dziesma” – mūsdienu dziesmu koncerts. 1990. gada Dziesmu un deju svētkos piedalījās pavisam 851 kolektīvs, 32 973 dalībnieki. “Izjūtas bija fantastiskas, tās nav pat iespējams izteikt vārdos, jo pirmo reizi Latvijā saplūda visi pasaules dziedošie latvieši. Viņi visi dziedāja gan repertuāra, gan mākslinieciskā izpildījuma ziņā ļoti labu, emocionāli piesātinātu, iedarbīgu programmu. Nekad iepriekš svētki nebija bijuši tik emocionāli piesātināti,” atceras Edgars Račevskis.
Jā, arī mākslinieciski kvalitatīvi un augstvērtīgi – koru kari ilga 13 stundas, tajos piedalījās kopumā 53 kori. Laurus sieviešu koru grupā plūca Ausmas Derkevicas vadītais “Dzintars”. Vīru koru grupā uzvaru dalīja pieredzējušais “Dziedonis” Imanta Kokara vadībā un Edgara Račevska strauji uzaustošais “Gaudeamus”. Arī jaukto koru grupā par labākajiem tika atzīti divi kori – Gido Kokara “Daile” un Jura Kļaviņa “Juventus”.
Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Gunārs Meierovics savā uzrunā Dziesmu un deju svētkos sacīja: “Mēs esam vienoti – Latvija un trimda. Šī diena un šie svētki savieno latviešu tautas dzīvos locekļus, kurus citu no cita centās pretdabiski šķirt. Visus šos gadus mēs esam bijuši varmācīgi šķirti un tomēr nešķirami.”
Savukārt svētku virsdiriģents Haralds Mednis intervijā “Lauku Avīzes” žurnālistei Mārai Lapsai atzina: “Ja reizi piecos gados nebūtu svētku sajūtas, tad varētu sevi par zaudētājiem uzlūkot. Ko šāda kopdziedāšana apliecina? Ka tie taču esam mēs, kas kopā sanākuši. Latviešu tauta. Tikai tā varam sevi starp citām tautām apliecināt.”
XX Dziesmu svētki bija unikāla parādība – viena no pirmajām un vienlaikus arī pēdējām reizēm, kad latvieši visā pasaulē jutās vienoti bez savstarpēja aizvainojuma, pārmetumiem un sīkām ķildām. Jau uz nākamajiem svētkiem trimdas latvieši tika nostumti malā, un tikai jaunajā gadsimtā Dziesmu svētku Noslēguma koncerta skatuve atkal vienlīdz viesmīlīgi gaida visas pasaules latviešus.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
