No Briseles vēl nav ziņu par atbalstu lietavās cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem 0

Latvija vēl nav saņēmusi atbildi no Eiropas Komisijas (EK) uz oktobra sākumā nosūtīto lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram, informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vangas pavasara prognozes: Šīm zodiaka zīmēm būs visvairāk veiksmes dzīvē, karjerā un attiecībās
Putins un Tramps nav lielākais drauds: kas patiesībā sabotē mieru un dzen Krieviju vēl dziļākā haosā?
Putina trīs prasības mieram paredz Ukrainas bojāeju. Vai tiešām Tramps ir tik traks, ka to apsver?
Lasīt citas ziņas

ZM 5.oktobrī nosūtījusi vēstuli Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.

“Rakstisku atbildi vēl neesam saņēmuši, bet mutiski nepārtraukti turpinās sarunas un tikšanās ar ES dienestiem par šī jautājuma pozitīvu risinājumu,” sacīja Muceniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Muceniece atgādināja, ka līdzīgu vēstuli EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram nosūtījis arī premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Jau ziņots, ka arī Igaunijas valdība ir nosūtījusi Hoganam vēstuli, kurā izklāstīta sarežģītā situācija Igaunijas lauksaimniecības sektorā, un līdzīgu vēstuli Junkeram nosūtījis arī Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass. Saskaņā ar Igaunijas lauksaimniecības ministra Tarmo Tamma pirmdien, 30.oktobrī pausto, atbildes vēl nav saņemtas, taču Igaunijas bažas ir pamanītas un EK ir lūgusi papildu datus no Baltijas valstīm un Somijas, uz kuriem balstoties, pieņems lēmumu.

Latvijas pusei ar EK pārstāvjiem notika sarunas par iespēju kompensēt lauksaimniekiem plūdu postījumus no ES līdzekļiem, kurās EK pārstāvji neizslēdza iespēju turpmākajās apspriedēs rast iespēju sniegt ES atbalstu lauksaimniekiem par plūdu nodarītajiem postījumiem, tomēr reizē norādīja uz apgrūtinājumiem šāda soļa veikšanai – aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā lietavu un plūdu radītos zaudējumus var vērtēt kā kaut ko tik ārkārtēju, lai piešķirtu līdzekļus no ES Kopējās lauksaimniecības politikai paredzētajiem līdzekļiem.

Kā ziņots, valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tāpat no šīs budžeta programmas plānots piešķirt 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

Ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ lauksaimniecības jomā izsludināta ārkārtas situācija 29 novados = Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.