Valmieras Drāmas teātra dokumentālā izrāde “Lūcis”, kas radīta Latvijas valsts simtgades programmā, veltīta teātra un kino leģendai Pēterim Lūcim. Titullomā – Imants Strads.
Valmieras Drāmas teātra dokumentālā izrāde “Lūcis”, kas radīta Latvijas valsts simtgades programmā, veltīta teātra un kino leģendai Pēterim Lūcim. Titullomā – Imants Strads.
Publicitātes (Matīsa Markovska) foto

Saskanīga asinsrite un migrācija 1


Valmierā ar savu dokumentālo meklējumu “Lūcis “jau debitējusi Elīna Cērpa, janvārī ar E. Radzinska “104 lappuses par mīlestību” – “brīnišķīgu, absolūti netipisku, mīlestības pilnu materiālu” – to darīs plašai sabiedrībai mazāk zināmais Georgijs Surkovs. Viņš ir dzimis, audzis jūrmalnieks, Jāņa Znotiņa un Reiņa Suhanova kursabiedrs. Savukārt Nacionālā teātra Jaunajā zālē jaunais režisors iestudēs T. Retigana “Dziļā, skumjā jūra”. Pieredzējušais Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers turpinās sadarbību ar Daugavpils teātri. Acīmredzami iet plašumā pēdējo gadu tendence vieniem un tiem pašiem Latvijas režisoriem ceļot no vienas Latvijas skatuves uz otru. Izņēmums ir vienīgi Jaunais Rīgas teātris (JRT), kurā visi iestudētāji ir pazīstami ar darbiem no iepriekšējām sezonām tieši šajā teātrī. “Man ir svarīgi, ka pie mums strādā režisori, kuriem ir kaut kāda individuāla un ļoti subjektīva bilde gan par pasauli, gan teātra valodu, kuri ir atšķirīgi pa savam,” viedokli pauž JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. “Man neliekas šausmīgi interesanta režisoru migrācija pa Latvijas teātriem, jo tas savā ziņā izdzēš atšķirības starp dažādiem Latvijas teātriem. Nav jēgas Latvijas teātrus vidēji “aritmētiskot”. Tas ir pārlieto trauku princips. Katrai trupai ir kaut kādas unikālas aktieru spēles tradīcijas īpatnības, bet režisori ar savu darbu tās novienādo. Bet katram teātrim vajadzētu iet savu īpašo, savdabīgo ceļu. Tāpēc vēlos, lai pie mums strādā režisori, kuriem šis individuālais rokraksts ir neatkārtojams.” Viens no tādiem noteikti ir Mārcis Lācis, kurš JRT iestudēs Franča Kafkas “Procesu”. Žurnāla “Rīgas Laiks” galvenais redaktors Uldis Tīrons, kurš iepriekšējā sezonā JRT iestudēja darbu pēc Platona, šajā sezonā veidos izrādi pēc Ļeņina sanitāru 1923. gada piezīmēm un dienasgrāmatām “Pēdējā Ļeņina eglīte”. Šogad aprit Oktobra revolūcijas simtā gadadiena, un mums arī vajadzētu to kārtīgi nosvinēt, sev raksturīgajā viegli ironiskajā stilā izvēli pamatoja Alvis Hermanis.
Reklāma
Reklāma
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.