Kapteiņa arēna 1
Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš tomēr noriskēja un kopā ar māsīcas vīru Marselu Vapni atvēra sporta bāru “Arēna 29”, kas 29. aprīlī svinēja viena gada jubileju. “Pirmo gadu pabeidzām ar nelieliem zaudējumiem, tomēr ir jārēķinās, ka paiet laiks, kamēr cilvēki tevi iepazīst. Kopumā esam apmierināti. Pašam pagaidām grūti spriest, vai manī ir uzņēmēja gēns. Šobrīd tas ir vairāk kā hobijs ar cerību, ka nākotnē būs arī peļņa. Visu melno darbu izdara Marsels, es piepalīdzu ar idejām, mēs sazvanāmies svarīgāko lēmumu sakarā,” stāsta Kaspars Daugaviņš, piebilstot, ka reiz, kad bijis daudz cilvēku, palīdzējis bārmenim novākt netīrās glāzes. Uzbrucējs piekrīt, ka viņa vārds bāram nāk par labu, taču tikai tik, lai pirmo reizi piesaistītu cilvēku atnākt. Ja nepatiks, tad otrreiz nenāks pat tad, ja hokejists aiz bāra letes taisīs kokteiļus.
Vārtsargs Edgars Masaļskis, kurš Latvijas izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos pēc kārtas, aprīlī ļoti emocionāli atvadījās no valstsvienības. “Hokeju vēl turpināšu spēlēt, bet saprotu, ka šim posmam pienāks beigas. Idejas, ko darīt pēc tam, ir visādas, es, protams, gribētu palikt hokejā, bet pagaidām vēl nezinu, kādā ampluā – kā treneris, menedžeris. Dzīve ir interesanta, ticu, ka mums katram kaut kas jau ir ierakstīts zvaigznēs, bet pašiem jāizdara pareizās izvēles,” teic Masaļskis. Viņš Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu, pirms četriem gadiem kopā ar vairākiem citiem hokejistiem iesaistījās slieku audzēšanas biznesā. Tur attīstība notiekot, bet ne tik ātri, kā gribētos. Tāpat Edgars ar sievu Ievu Ikšķilē, kur ģimene mīt, nopircis sporta klubu, abiem pieder arī trenažieru zāle “EE Fitness” Salaspilī.
Lauris Dārziņš pagaidām visu uzmanību velta tikai tiešajiem darba pienākumiem: “Visu enerģiju un laiku prasa tas, lai būtu gatavs katrai dienai hallē, vasarā – nākamajai sezonai. Nevarētu īsti atrast vēl kādu iespēju citām lietām, jo vēl ir arī ģimene, divi bērni.” Par nākotni viņš esot domājis, bet uzreiz atgādina teicienu – ja gribi Dievu sasmīdināt, pastāsti savus plānus. Lauris gribētu arī pēc spēlētāja karjeras beigām palikt hokejā: “Ja sportists aiziet politikā, no sabiedrības viedokļa varētu šķist – ko viņš saprot un zina. Savā ziņā var piekrist, jo, kad redzu, ka politiķis sāk runāt par sportu, arī man rodas sajūta – nav gandrīz ne mazākās izpratnes par to. Ja visu mūžu esmu bijis hokejā un zinu no iekšienes, kas labi, kas slikti, kas traucē un kas palīdz, tad tava pieredze kādam attiecīgā brīdī var noderēt.”
Ļoti daudzi profesionāļi turpina sevi realizēt hokejā. Kā piemērs – 2000. gada Latvijas hokeja izlase, kas pasaules čempionātā uzvarēja Krieviju. No viņiem šobrīd pie ripas spēles ir visi, neizdevās uzzināt tikai par ASV dzīvojošā Igora Bondareva gaitām. Viens no izlases visu laiku rezultatīvākajiem spēlētājiem Aleksandrs Kerčs atzīst, ka pēc karjeras beigām ir sarežģīts posms, bez kontaktiem iekārtoties trenera darbā ir sarežģīti. Viņš pēdējos gados lielākoties strādājis Krievijā un šobrīd esot iesaistījies kādas hokeja skolas darbā Maskavas apkārtnē.
Dažam arī neizdodas noturēties virs ūdens, iekrītot alkohola varā. Piemēram, kādreizējais izlases aizsargs Artūrs Kupaks nu jau vairākus gadus esot bezpajumtnieks.
