Brāļu projekti 1
Ļoti laba nauda apgrozās Kontinentālajā hokeja līgā, kur minimālā sezonas alga ir ap 70 tūkstošiem eiro. Rīgas “Dinamo” jaunie gan tik daudz nesaņemot, bet līderi šo ciparu var sareizināt divas, trīs un vairāk reižu. Dārgākais spēlētājs kluba vēsturē ir Sandis Ozoliņš, saņemdams ap 900 tūkstošiem sezonā, bet viņa gaitas pēc slidu kāršanas uz nagliņas bijušas tikpat līkumainas kā karjeras laikā, golfa klubu “Ozo” piemeklējušas nedienas, turklāt citos darījumos Sandis uzticējies dažiem cilvēkiem un zaudējis milzīgu naudu.
Rīgas “Dinamo” kādreizējais galvenais treneris Jūliuss Šuplers savulaik lielījās, ka izaudzinājis vairākus hokeja miljonārus. Šajā sarakstā var likt tos, kuri no Rīgas pārcēlās uz naudīgajiem Krievijas klubiem – Miķeli Rēdlihu, Jāni Spruktu, Mārtiņu Karsumu, Lauri Dārziņu. Ar savām prasmēm, raksturu un ziedošanos spēlei viņi kļuvuši turīgi un varbūt arī pēc karjeras beigām varētu laiski baudīt priekus, kas gājuši secen, dzīvojot profesionāla hokejista dzīvi. Taču tas nav vadmotīvs, kāpēc katru dienu iet uz halli un liet sviedrus. Turklāt liela alga pieradina pie noteikta dzīves līmeņa un prasībām, tādējādi arī nav teikts, ka tiek veidoti uzkrājumi vecumdienām.
Miķelis Rēdlihs pirms vairākiem gadiem iegādājies alus darītavu un izveidojis savu zīmolu – “Miķeļa alus”, bet šovasar kandidēs pašvaldību vēlēšanās Ozolnieku novadā. “Es jau kādu laiku domāju, ka pēc hokeja kaut kas būs vajadzīgs un, ja parādās iespēja, jāizmanto. Kad radās variants ar alus darītavu, sākumā jau domāju, ka ir riskanti ieguldīt naudu, bija bailes – man pašam šķiet, ka esmu diezgan bailīgs, tomēr intuīcija teica priekšā, ka tas ir jādara,” atminas Miķelis.
Bizness – tā esot pavisam cita pasaule nekā hokejs. Sākumā domājis, ka viss ies uz urrā, taču sapratis, ka pamatprincipi ir tādi paši kā sportā – tikai solīti pa solītim, cītīgi strādājot, iespējams tikt uz priekšu: “Biju naivs, mazliet apdedzinājos, bet tagad to vērtēju kā ideālu pieredzi, ir stingrāks skatījums. Šobrīd mēs vēl neko daudz nepelnām, bet ir sajūta, ka uzņēmums nostabilizējies, saprotam, kur esam – mājai pamati uzcelti, un tas ir pats svarīgākais.” Sezonas laikā viņš uzņēmuma darbībai seko līdzi vispārīgi, bet šopavasar, ārstējot traumu, bija iespēja procesos iesaistīties ciešāk, un uzbrucējam tas patīkot.
Lielākais padomdevējs Miķelim ir sievastēvs, pazīstamais politiķis un uzņēmējs Dainis Liepiņš. Viņš arī aicinājis hokejistu iesaistīties politikā. “Es negrasos būt tikai kā bilde,” Rēdlihs noraida varbūtību, ka hokejists vajadzīgs partijai tikai atpazīstamības dēļ. Viņa sapnis ir Ozolniekos izveidot sporta skolu un palīdzēt bērniem ar praktiskiem padomiem, kā virzīties pretī saviem mērķiem.
Brālim Jēkabam Rēdliham Rīgā ir kafejnīca “Pikniks”, kur gan vairāk valdot sievasmāte. Aizsargam jau ir arī neveiksmīga uzņēmējdarbības pieredze ar skaistumkopšanas salonu. Pēdējos gados arvien vairāk Latvijas jauno hokejistu Ziemeļamerikā hokeja spēlēšanu apvieno ar studijām augstskolā, bet gadsimtu mijā Jēkabs bija viens no pirmajiem, kas gāja šādu ceļu. “Aizbraucu spēlēt hokeju uz junioru līgu ASV, par studijām nebija nekādas domas, bet pēc gada mani uzaicināja Bostonas universitāte. Ja viņi piedāvā nosegt studiju maksu, kas ir 45 tūkstoši dolāru gadā, un ir iespēja spēlēt vienā no labākajām hokeja organizācijām, no kuras pēc tam spēlētāji iet arī uz NHL, būtu diezgan stulbi atteikties. Tā bija Dieva rociņa, liktenis. Nevaru teikt, ka toreiz cītīgi domāju, ko darīšu pēc karjeras, bet spriedu – gan jau izglītība kādreiz noderēs. Turklāt nevienai citai komandai es īsti nebiju vajadzīgs,” stāsta Jēkabs, kurš ieguvis grādu programmā “Cilvēka kustība”, kas mūsu izpratnē būtu sporta skolotājs. Tagad viņš Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā studē maģistrantūrā un apgūst trenera specialitāti.
Visiem hokeja brāļiem Rēdlihiem ir projekti ārpus hokeja – vecākais no trio Krišjānis pievērsies jēru audzēšanai. Vai iespējams, ka viņi apvienosies arī kopīgā biznesa projektā? “Nekad nevar zināt, bet es uzskatu, ka biznesā labāk darboties atsevišķi, jo katram ir savas ambīcijas, deķīti gribas vilkt uz savu pusi. Ja ir tavs bizness, tad valdi un skaldi, ja kaut kas nepatīk – izmet ārā. Ģimenē tu nepateiksi – lasies. Katrs ir personība. Komunikācija mums ir laba, un visu varētu atrisināt, taču nevajag apzināti iet uz to, lai sačakarētu attiecības,” skeptiski uz spēku apvienošanu raugās Jēkabs Rēdlihs.
