No bezdarbnieces līdz uzņēmējai 0
Dunalkas pagasta zemnieku saimniecības “Turaidas” enerģiskā un dzīvespriecīgā saimniece Zigrīda Manteja pati atzīst, ka 2000. gadā pēc neveiksmīgām attiecībām ģimenē atradusies “grāvī” – proti, bez darba un bez pajumtes. Tagad viņa vada bioloģisko zemnieku saimniecību un savā biznesa un dzīves pieredzē jau dalās ar ikvienu.
Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Durbē.
Proti, viņa ir 2007. gadā izveidotās sieviešu biedrības “Rudbekijas” vadītāja – tur diskutē par dažādām tēmām, risina dzīves samezglojumus, Zigrīda savā saimniecībā uzņem arī iespējamo uzņēmēju grupas.
Svešā vietā pirms divpadsmit gadiem Z. Manteja iztiku sāka pelnīt ar palīdzēšanu citām saimniecēm, darbošanos sabiedriskajos darbos, līdz saprata, ka pati vēlas būt noteicēja par sevi. Patlaban saimniecei pieder bioloģiskā zemnieku saimniecība “Turaidas”, kur nodarbojas ar biškopību, zāļu tēju un puķu stādu audzēšanu un uzņem ekskursantus. Saimniecība ir vien 2,4 ha liela, tajā nav nevienas lauksaimniecības tehnikas vienības.
Uzņēmējdarbības sākums bija zedeņu žogu pīšana no kārkliem, kas nopļauti sabiedriskajos darbos. “Mūs pamanīja garāmbraucēji. Patlaban Ventspilī jūras krastā viens žogs ir 700 metru garumā, bet cits atrodas pilsētas bērnudārzā,” stāsta saimniece. “Turaidu” saimniecei pircēji vai klienti neesot jāmeklē, tie paši viņu atrod.
Z. Manteja par savas pirmās un vienīgās uzņēmējdarbības nosacījumiem nosauc samērā abstraktas lietas – gribasspēku, sevis cienīšanu, paļaušanos uz Dievu un saviem spēkiem, skaidra mērķa izvirzīšanu un ģimeni. Tomēr mūsu sarunā viņa piemin arī daudzos kursus, kurus beigusi, un cilvēkus, kas devuši zināšanas.
Zigrīda mācījusies daiļdārzniecību, biškopību, ārstniecisko augu audzēšanu. Zināšanas aizvien tiek papildinātas Sieviešu tiesību institūtā. Tātad bez zināšanām, visticamāk, veiksmes stāsta nebūtu. Ir rakstīti arī vairāki projekti, tostarp medus sviešanas telpas un dziļurbuma akas izveidei. Diezgan negaidīti no uzņēmējas ir dzirdēt vārdus: “Patlaban dzīvoju saskaņā ar dabu, izbaudu dvēseles mieru. Zemnieks var būt ļoti liels un ļoti mazs. Ja es varu savai zemei apiet apkārt, izjust to, tad, liekas, esmu īsta saimniece.
Kad cilvēki ņem darbā citus cilvēkus, tad veidojas kolhozs. Es daru pati, cik varu, tomēr daru to kārtīgi un apzinīgi. Labāk ir izdarīt mazāk, bet labāk. Tā esmu audzināta, tā audzinu savas meitas. Es nekad neesmu uzskatījusi, ka vēlos kaut ko daudz vai paplašināt,” par saviem uzņēmējdarbības principiem saka Zigrīda.
Viņa teic, ka nedara vairākus darbus uzreiz. Saimniecības šā gada svarīgākie uzdevumi ir jauna jumta klājuma uzlikšana (tas jau izdarīts) un uzņēmējdarbības attīstīšana. Nākamajā gadā “Turaidās” iecerēts izveidot pagasta sociālo centru, kur cilvēki varētu ierasties vizītē pie ārsta, mazgāt veļu, gatavot konservus ziemai. Projekts jau esot saskaņots ar novada vadību.
Z. Manteja ir arī “Latvijas Avīzes” konkursa “Radoša sieviete laukos 2006” uzvarētāja.
