No Belševicas “Billes” līdz Ābeles “Klūgu mūkam”! Izcilas izrādes e-teātrī, kas palīdzēs piepildīt brīvdienas 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Nacionālais teātris paplašinājis e-teātra piedāvājumu ar sešu izrāžu ierakstiem – latviešu autoru un dramaturgu darbu iestudējumiem, kas kļuvuši par neaizmirstamiem mākslas notikumiem uz mūsu skatuvēm.
E-teātrī var noskatīties režisora Valda Lūriņa iestudēto Vizmas Belševicas “Billi”. Triloģija “Bille” ir ievērojamās latviešu dzejnieces autobiogrāfisks darbs, tajā ir viņas Rīgas noskaņa – strādnieku dzīvoklis īres namā Grīziņkalnā, basas kājas, melna maize, trokšņaini kaimiņi, trūkums, dzelžaina nepieciešamība pēc tīrības un kārtības, bet pāri visam – sapnis par Latviju, lepnums par jauno valsti, ticība, ka savām rokām varēs izdarīt visu. Titullomā – Dace Bonāte, kura par darbu šajā iestudējumā saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu.
Programmā – arī režisores Indras Rogas iestudētais Ingas Ābeles “Klūgu mūks”. Indras Rogas redzējumā “Klūgu mūks” runā par mūsu tautas raksturu, par nepieciešamību lūkoties debesīs un spēju sapņot, jo arī visneprātīgākie sapņi piepildās. Pat ja mūžs ir par īsu, lai pats sapņotājs to pieredzētu. “Ticēt un darīt – tas ir viss! Pieņemt, izturēt un nekrist izmisumā.”
E-teātrī iekļauts arī dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces un režisora Elmāra Seņkova kopdarbs “Sarkangalvīte un vilks”. Iedvesmojoties no Brāļiem Grimmiem, tapis mūsdienu stāsts par Sarkangalvīti, viņas Mammu, Mednieku un mīļo Vecmāmiņu, kura dzīvo otrpus mežam. Mežu šajā stāstā pārvalda Meža parlaments – Zaķis, Tītars, Ods, Bebrs un Ķirzaka –, kas mudina Sarkangalvīti rīkoties pēc pašu izdomātiem likumiem, tā sargājoties no Vilka.
Tiem, kas šo izcilo izrādi vēl nav redzējuši, prieks būs noskatīties režisora Valtera Sīļa iestudēto Māra Bērziņa darbu “Svina garša”. Romāna dramatizējumā uz Nacionālā teātra skatuves spēcīgi aktierdarbi savijas ar dokumentālā teātra tiešumu un attēlotā laikmeta skaudro realitāti. 1940. un 1941. gadā Latvijā straujā tempā nomainās lielvalstu varas, un latviešu puisis Matīss no Torņakalna, kurš nevēlas karot ne vienā, ne otrā frontes pusē, mēģina būt malā. Protams, tas neizdodas.
Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un andelēšanās ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību, un svina garša mutē. Gan no nomaldījušās lodes, gan no tā, kas notiek ar Latviju.
Izcilajā izrāžu kompozīcijā labi iederas arī Harija Gulbja “Cīrulīši”, ko iestudējis klasiķis Edmunds Freibergs, ar Lāsmu Kugrēnu Zelmas lomā. Izrāde-veltījums visām latviešu viensētām, visām mammām. Un – arī mums, viņu bērniem.
Un – kā skaists vainagojums – Kārļa Krūmiņa un Valtera Sīļa vēsturiski autentiskais kopdarbs “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”. Valsts dibināšanas dienas simulācija, iespēja pašiem atgriezties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē Rīgā, Pilsētas II teātrī, kad tur tika pasludināta jaunā Latvijas Republika. Ieraksts tapis, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.
Biļetes uz e-teātra izrādēm un vairāk par iestudējumiem var atrast www.teatris.lv.
