No auditorijām uz laukumiem. Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas pilsētas pārņēma studentu sports 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļas nogalē Rīgu, Ogri un nelielā mērā arī Tukumu pārņēma studentu sports – vairāk nekā 1100 dalībnieku piedalījās ar bagātu vēsturi apvītajās SELL studentu spēlēs. Mājinieki uzvarēja lielākajā daļā komandu sporta veidu.
Bailes no Krievijas
Iepriekšējo reizi Latvija SELL spēles uzņēma 2017. gadā, ierodoties dalībniekiem no 13 valstīm, tostarp Austrālijas un Ķīnas. Šoreiz Olimpiskajā sporta centrā Rīgā pie griestiem redzami astoņu valstu karogi, startēja piecu valstu pārstāvji – Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija un Slovākija. Čehija pēdējā dienā atteicās, Polijai un Horvātijai bija pa vienam oficiālajam pārstāvim. “Bija paredzēta arī Beļģija un Izraēla, bet, tā kā mums ir robeža ar Krieviju, viņi izlēma, ka varētu nebūt droši. Vēl janvārī dalībnieču vidū bija piecas augstskolas no Krievijas, pa trim no Baltkrievijas un Ukrainas,” “Latvijas Avīzei” stāsta Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente Agita Ābele. Viņa kā jau rūpīga namamāte tekalē no vienas halles uz otru, apbalvojot laureātus.
Iepriekšējos divus gadus spēles nenotika, latvieši pagājušā gada novembra vidū nolēma, ka jārīko. “Studentu sportam vajadzīgs restarts, kopā būšanas izjūta, jāredz, ka ir daudz līdzīgu vērtību cilvēku. Var iegūt jaunus kontaktus, kopā darboties. Esmu ļoti priecīga, ka izdevies gan 520 ārvalstu studentiem, gan mūsu cilvēkiem radīt svētku sajūtu,” gandarīta ir Ābele.
Studenti ne tikai sportoja, bet arī atpūtās, sestdien bija kopīgs pasākums “Radio bar” Vecrīgā. Varbūt vienam otram izšķirošajā dienā tas traucēja parādīt labāko sniegumu. Katrā ziņā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) futbola komanda neatpūtās – sešas uzvaras sešos mačos un pirmā vieta. “Pirms pāris nedēļām bija Latvijas Universiāde, kur, šķiet, ielaidām tikai vienus vārtus. Šodien pierādījām, ka arī Baltijas līmenī LSPA futbolisti ir topā,” norāda komandas kapteinis Edgars Strautiņš, kuru atzina par turnīra vērtīgāko spēlētāju. Ikdienā aizsargs, bet šoreiz trūka uzbrucēju, tāpēc darbojās priekšā. Viņš spēlējis pirmajā līgā, trīs gadus piedalījies pārspēlēs par iekļūšanu virslīgā, taču šo latiņu nav izdevies pārvarēt. Šobrīd studē maģistrantūrā sporta zinātni, apgūstot futbola vecākā trenera profesiju, paralēli arī strādā ar bērniem un jauniešiem.
“Galvenokārt jāatceras, ka mēs visi esam studenti un galvenās cīņas nav laukumā, bet gan akadēmijā, tagad visiem tuvojas noslēguma darbi,” trenera Kristapa Slaidiņa uzrunā saliktos akcentus atstāsta Edgars Strautiņš. “Te atnākam uzspēlēt kopā un izbaudām pasākumu, bet visi džeki ir arī savos klubos, tur ir nopietnās spēles, mums ir pārstāvji gan virslīgā, gan pirmajā līgā.”
Ģimenes tradīcijas
Spēlēm punktu pielika divas sulīgas basketbola spēles. Īpaša intriga dāmām, kur finālā Latvijas Universitāte (LU) ar 66:65 pārspēja favorītes Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kam varbūt pietrūka spēka, jo četras meitenes pirms tam cīnījās arī 3×3 laukumos, iegūstot zeltu. Pēdējās minūtēs izšķirošo lomu nospēlēja Luīze Šepte, kura ikdienā Baltijas līgā pārstāv RSU vienību, bet studē un SELL spēlēs aizstāvēja LU godu. 2019. gadā viņa Latvijas izlases rindās piedalījās Eiropas čempionātā Rīgā. “Neviens negaidīja, ka izrādīsim tādu pretestību, es klusībā ticēju. Spēlējām vienkāršu basketbolu, izbaudījām, gribasspēks, cīņasspars. Iespējams, pretinieces domāja, ka būs vieglāk,” teic Luīze. Viņa izceļ sagatavoto pārsteigumu Ievas Kūlītes personā. Tikai īsu brīdi pirms turnīra izrādījies, ka bijusī izlases spēlētāja studē Latvijas Universitātē.
“Sākumā pat nezināju, ka spēlēm ir tik liels mērogs, rāda arī televīzijā. Cerams, ka skolā visi sagaidīs ar ovācijām,” teic Luīze Šepte, kura turpina ģimenes tradīcijas un studē medicīnu – viņas mamma ir onkoloģe, tēvs dermatologs, 22 gadus vecā studente sliecas, ka, iespējams, ies tēva pēdās. Viņa gan šobrīd ir otrajā kursā, līdz izvēles izdarīšanai vēl četri gadi. “Domāju par basketbolistes karjeru, bet sapratu, ka tikai ar basketbolu nevar izdzīvot. Man patīk mācīties, atgriezos Latvijā no ASV, iestājos Latvijas Universitātē. Parādījās komanda, tāpēc turpinu apvienot abas lietas, vakaros eju izvēdināt galvu treniņos.”
Vīriešu turnīrā LU, kas nupat Latvijas basketbola līgā izcīnīja ceturto vietu, finālā ar 71:62 uzvarēja Vītauta Dižā universitātes komandu no Kauņas. Otrajā puslaikā mājiniekiem bija +18, bet lietuvieši parādīja raksturu, pēdējā minūtē sadeldējot deficītu līdz pieciem punktiem. Viņi zina, ko ar bumbu iesākt – puse komandas ikdienā spēlē Lietuvas pirmajā līgā, puse – otrajā, teju visi bijuši jauniešu izlasēs.
Latvijas Universitātei palīdzēja aizpērn to absolvējušais Renārs Birkāns no “Liepājas”. “Patīkami atgriezties, labas atmiņas no četru gadu studijām un basketbola spēlēšanas. Prieks, ka uzaicināja un arī sasniedzām kāroto rezultātu. Pirmā spēle pret Klaipēdas universitāti bija grūtākā, šodien sākām labi, atslābām, viņi sajuta spēli, radījām intrigu. Biju izsalcis pēc basketbola, sezonā bija daudz traumu, forši uzspēlēt un atgūt mazliet spēles garšu. Pēc melnā posma jānāk baltajam, tagad jānostiprina veselība.” Saspēles vadītājs Latvijas Universitātē absolvējis vadības zinības mārketingā un augstskolā pavadīto laiku ļoti novērtē, esot paplašinājies redzesloks, kļuvis viedāks cilvēks.
SELL spēļu programmā debitēja 3×3 basketbols, vīriešiem visu pjedestālu paņemot lietuviešiem. Lietuvas studenti dominēja vieglatlētikā Ogrē.
Gogols vēro
Izšķirošās volejbola cīņas bija ieradies pavērot Latvijas volejbola izlases galvenais treneris Mihals Gogols, kura redzeslokā ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students un “RTU Robežsardze/Jūrmala” libero Roberts Kļaviņš. “Roberts paveica labu darbu, servēs pretinieki izvairījās no viņa, aizsardzībā stabili spēlēja. Studentu līmenis, cik es redzēju, bija pietiekami labs, puiši nepieļāva daudz kļūdu, spēlēja volejbolu, patika aizsardzība, uzbrukums,” ar iespaidiem dalījās Gogols. Viņš pagājušajā nedēļā bija arī Daugavpilī, kur Latvijas U-22 izlase aizvadīja Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru, izšķirošajā spēlē ar 0:3 zaudējot Serbijai. Viņaprāt, Latvijas spēlētāji parādīja tikai pusi no sava līmeņa, patraucēja nervozitāte. Virkne junioru trenējas ar Latvijas pieaugušo izlasi, kas trešdien viesos pret Beļģiju sāks Eiropas Zelta līgas turnīru. “Veidojam nelielu revolūciju mūsu spēlē, trīs nedēļas daudz strādājām pie aizsardzības, redzu progresu. Bija pārbaudes spēle pret Ukrainu, kur man ļoti patika aizsardzība. Taču “side out” jābūt labākam – piespēle, nobeigums, vēl trūkst ritma. Tas mums šajās nedēļās ir jāuzlabo,” galvenos uzdevumus akcentēja poļu speciālists.
Vīriešu turnīra finālā RTU studenti ar 2:1 pārspēja Tartu universitāti. “Paldies Dievam, ka pēc kovida spēles vispār notika. Tikai finālā bija normāla spēle no abām pusēm, jo Tartu ir komanda Baltijas līgā. Mēs bijām spēcīgāki, lai gan arī daudz kļūdījāmies, otro setu pārliecinoši zaudējām. Galvenajā komandā no šī sastāva spēlē tikai viens volejbolists, daļa ir Nacionālajā līgā. Piektdien mums ierindā bija tikai seši volejbolisti, jo viens spēlēja izlasē, divi bija aizņemti darbā. Šis mums SELL spēlēs ir vismaz ceturtais zelts,” tā RTU treneris Maksims Žuks.
SELL studentu spēles
* Sacensības notika 14 sporta veidos
* Piedalījās 29 augstskolas, kopā vairāk nekā 1100 studentu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovākijas
* Lielākā delegācija Rīgas Tehniskajai universitātei – 145 dalībnieki, kas izcīnīja 40 medaļas, būdama līdere starp 13 Latvijas augstskolām
* Visvairāk godalgu Lietuvas Sporta universitātei – 43
* Kopvērtējumā uzvarēja Lietuva (161 medaļa), Latvijai otrā vieta (101)
* Nākamgad būs SELL spēļu simtgade, tās rīkos Igaunija
Nepieciešams restarts
* Agita Ābele, Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente: “Pašreizējo situāciju Latvijas studentu sportā nebūtu korekti salīdzināt ar to, kā bija agrāk, jo kovida laiks atstājis jūtamu ietekmi, īpaši izglītības jomā. Studenti pārsvarā nav profesionālo sporta komandu dalībnieki, tāpēc bija grūti. Šīs SELL spēles mēs dēvējam par restartu, esmu ļoti priecīga, ka uzdrošinājāmies organizēt, trīs reizes bija uz robežas – turpināt vai atteikties. Decembrī Pasaules universiādi atcēla, februārī Krievijas agresija. Tomēr darījām, ko varējām, un varam būt lepni.”
