Āfrikas un ES līderi satiekas Briselē 0
Demonstrāciju, satiksmes ierobežojumu un augstas pakāpes drošības nosacījumu pavadīti, Briselē divu dienu samitā pulcējās ap 80 līderu no Eiropas Savienības (ES) un Āfrikas valstīm.
Samitā pārrunāja attiecības abu ietekmīgo kontinentu starpā, skarot patlaban visaktuālākos jautājumus – attīstības, ekonomisko sadarbību, investīcijas, migrāciju, klimata izmaiņas, dažādas krīzes, kas joprojām nomoka virkni Āfrikas valstu. Visasāk sarunās izcēlās situācija Centrālāfrikas Republikā, kur reliģiskā konflikta dēļ starp musulmaņu un kristiešu kopienām draud izvērsties humānā katastrofa.
Apsola turpmāku finansējumu
Abas sanāksmes dienas Beļģijā un galvaspilsētā dzīvojošā afrikāņu kopiena sarīkoja vismaz astoņas dažādas demonstrācijas Briselē tuvu eirorajonam, kur Eiropas Savienības Padomes ēkā uz sarunām pulcējās ES un Āfrikas līderi, tādējādi atgādinot par sarežģīto politisko klimatu, kas valda vairākās kontinenta valstīs, gan arī atbalstot savus līderus. Vismaz 200 cilvēku pulcējās, lai paustu atbalstu Ruandas prezidentam Paulam Kagamem. Samits neaizritēja arī bez skandāla. Uz Eiropu atteicās doties Zimbabves ilggadējais prezidents Roberts Mugabe, jo Eiropas varas iestādes atteica vīzu viņa sievai. Abus atbalstīja arī kaimiņš, Dienvidāfrikas līderis Džeikobs Zuma, kurš arī atteicās ierasties Briselē. Pret Mugabi un viņa ģimeni prezidenta autoritārā vadības stila dēļ Eiropas Savienība ir ieviesusi sankcijas, taču samita gaidās uz laiku atcēla liegumu Mugabem iebraukt Eiropas Savienībā, to joprojām paturot spēkā viņa dzīvesbiedrei. Taču eksperti un arī vairāki politiķi pašā Āfrikas valstī atzina, ka šis bija nepareizs solis no Mugabes puses, tā ka Zimbabvei steidzami vajadzīgs Eiropas atbalsts, lai nostādītu uz kājām brūkošo ekonomiku.
Eiropas Savienība joprojām ir Āfrikas lielākais donors, un arī pēc līderu tikšanās Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu paziņoja, ka ES ir apņēmusies nākamo trīs gadu laikā Āfrikas attīstībā ieguldīt vismaz 800 miljonus eiro. Taču Eiropas līderi arī piekodinājuši Āfrikas valstu vadītājiem atbalstīt septembrī ANO gaidāmo vienošanos par cīņu pret klimata izmaiņām, kas, kā sacīja ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs, ir svarīgi abiem kontinentiem, lai mazinātu klimata izmaiņu radīto migrāciju un līdz ar to uzlabotu drošību.
Kavējas palīdzība CĀR
Par būtisku tematu, kā jau gaidīts, Eiropas Savienības un Āfrikas samitā izvērtās reliģiskā konflikta radītie nemieri Centrālāfrikas Republikā, kur draud rasties humāna katastrofa. ANO ziņo par neskaitāmām linča tiesām, bērnu slepkavībām un kanibālismu, kas pārņēmis kara plosīto zemi, kur konfliktu dēļ mājas ir bijuši spiesti atstāt ap miljons iedzīvotāju. Īpašai sanāksmei par šo tematu pievienojās arī ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns. Eiropas Savienība ir apsolījusi nosūtīt 1000 karavīru, kas palīdzētu tur jau izvietotajai kopumā 8000 karavīru lielajai Francijas un Āfrikas Savienības armijai, taču Eiropas Savienības valstis kavējas ar karavīru nosūtīšanu, lai gan to bija paredzēts izdarīt jau līdz marta beigām. Tagad Eiropas militārie spēki nemieru plosītajā zemē varētu ierasties līdz maijam. Vilcināšanās iemesli ir dažādi – valstis nevar izšķirties par palīdzības apjomu, finansējumu, kā arī Eiropas Savienības uzmanība tagad spēcīgāk pievērsta notikumiem Ukrainā. Arī Latvija apsver karavīru nosūtīšanu uz Centrālāfrikas Republiku, taču, kā norāda Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins, Latvija ir kļuvusi par izvēles ķīlnieku, jo tai nav savas bruņutehnikas, kas būtu nepieciešama misijai Centrālāfrikas Republikā. Tā būtu vajadzīga, lai nodrošinātu karavīru pārvietošanos un arī gādātu par viņu drošību, kā tas ir Afganistānā, kur Latvijas karavīriem ar tehniku palīdz ASV. Latvija ir lūgusi bruņutehniku citām Eiropas Savienības valstīm, taču pagaidām nav atbildes, jo tās aizdevējvalstīm ir arī milzīgas izmaksas. Taču, kā norāda Kaspars Galkins, Latvija pagaidām nesaka nē operācijām Centrālāfrikas Republikā, uz kuru varētu nosūtīt ap 30 Latvijas karavīru, un šobrīd militārie eksperti turpina plānot, kā šo situāciju varētu risināt. Līdz šim savu palīdzību CĀR ir piedāvājusi virkne ES valstu, taču ne visas – Vācija piedalīsies ar gaisa transportu, Spānija, Francija, Igaunija, Itālija, Polija un Portugāle būtu gatavas sūtīt karavīrus, bet Lielbritānija, Luksemburga un Zviedrija varētu palīdzēt ar loģistiku. Ar savu palīdzību piedalās arī Gruzija, kas aktīvi izrāda vēlmi iestāties NATO.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands samita gaitā sarīkoja īpašu tikšanos, kurā vienojās, ka abas valstis vēlas būt ES un Āfrikas sadarbības dzinējspēks. A. Merkele paziņoja, ka drīzumā kopīga Vācijas un Francijas brigāde apmācīs karavīrus Mali un ka Vācija nosūtīs militāro ekipējumu misijai Centrālāfrikas Republikā.
Latviju Āfrikā zina
“Šis ir divu kontinentu samits, kurā ir ļoti svarīgi ne tikai runāt par savstarpējām attiecībām, bet arī satikties,” norāda premjerministre Laimdota Straujuma, kura ES un Āfrikas samitā pārstāvēja Latviju. Viņa tikusies ar četru valstu pārstāvjiem no Ēģiptes, Tunisijas, Etiopijas un Beninas, lai pārrunātu jau konkrētus ekonomikas projektus, kas būtu interesanti arī Latvijai. “Šobrīd es negribētu saukt konkrētus uzņēmumus, taču no Āfrikas puses bija interese. Latvijā 25. maijā rīkosim Āfrikas dienu forumu, kurā būs Etiopijas valsts sekretārs, kurš atbrauks ar konkrētiem priekšlikumiem, lielu interesi izrādīja Beninas prezidents, un mēs ielūdzām atbraukt viņu cilvēkus, kas strādā konkrētās jomās. Viena no tām, kas interesē Āfriku, ir lauksaimniecība, kurā Latvija varētu sniegt savu ekspertīzi. Otra ir izglītības joma, un Āfrikas cilvēkiem varētu būt interesantas mūsu augstskolas, angļu valodas studiju apmācība,” sacīja L. Straujuma. Ministru prezidente piebilda, ka Latvijas vārds Āfrikai nav svešs, to viņa pārliecinājusies gan pie līderu vakariņu galda, gan sarunās vēlāk abās samita dienās. “Latvija ir ļoti labi zināma Āfrikas kontinentā, jo mums ir komisārs Andris Piebalgs, kurš strādā ar attīstības jautājumiem.”
Viedokļi
Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs: “Ceru, ka samits iezīmēs jaunu attiecību līmeni, proti, no attīstības atbalsta pārejot uz vienlīdzīgu partneru sadarbību, kur liela loma būtu tirdzniecībai un investīcijām.”
Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs: “Āfrikā ir nepieciešamas lielas investīcijas, un, jo vairāk to, jo labāk.”
ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns: “Mēs esam dziļi satraukti par Centrālāfrikas Republikas cilvēku bezcerīgo likteni. Krīze var pārvērsties genocīdā, tā kā bez mājvietas ir palicis miljons jeb ceturtā daļa valsts iedzīvotāju.”
