Černobiļu grib padarīt par jaunās Ukrainas simbolu un tūristu magnētu 0
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis devis rīkojumu atvērt “zaļo koridoru” tūristiem, kuri alkst apmeklēt bēdīgi slavenās Černobiļas AES aizlieguma zonu. Rīkojums parakstīts pēc tam, kad 10.jūlijā oficiāli atklāja jauno metāla kupolu, kas klāj Černobiļas katastrofā 1986. gadā iznīcināto reaktoru. Černobiļas popularitāte pasaulē strauji pieaugusi pēc kompānijas HBO tāda paša nosaukuma seriāla.
“Esmu parakstījis rīkojumu, kas kļūs par sākumu Černobiļas aizlieguma zonas pārvēršanā par jaunās Ukrainas vienu no izaugsmes punktiem,” Ukrainas prezidents paziņoja jaunā sarkofāga atklāšanas ceremonijā. “Šodien mēs saņemam atslēgas konstrukcijai, kas izveidota desmitiem valstu kopīgos centienos aizsargāt visu planētu un cilvēci no radioaktīva piesārņojuma,” uzsvēra Zelenskis.
Černobiļu no negatīva Ukrainas tēla daļas “laiks pārvērst ieguvumā” – no vietas, kas atbaida, tai jākļūst par “zinātnieku un tūristu magnētu”.
Tā sauktais Jaunais drošības norobežojums ir pasaulē lielākā pārvietojamā metāla būve, kas izmaksājusi 1,5 miljardus eiro. Finansējums nāca no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 1997. gada decembrī izveidotā īpašā fonda, kurā naudu ieguldījušas 45 valstis, tostarp arī Igaunija un Lietuva, bet ne Latvija. Būvniecība sākās 2012. gadā. Celtniecības darbus veica vairāku Francijas būvniecības firmu dibināta kompānija.
Turpmāk ārpasauli no eksplozijā iznīcinātā atomreaktora radioaktīvajiem izmešiem un starojuma norobežos 108 metrus augsts kupols, kas sver 36 tūkstošus tonnu. Tas ir tik milzīgs, ka zem tā varētu paslēpt Parīzes Dievmātes katedrāli. Būvnieki uzsver, ka lielā mērā jau 2016. gadā tapusī konstrukcija ir gana spēcīga, lai izturētu virpuļviesuli, un paredzēta simt gadiem. Drīz pēc katastrofas steigā izveidotais betona sarkofāgs izrādījās krietni neizturīgāks un jau saplaisājis.
Aizlieguma zona ap sagrauto AES plešas 30 km rādiusā. Oficiāli tajā cilvēkiem nav atļauts uzturēties pastāvīgi, kaut vismaz 150 personas šajā apkaimē dzīvo, ignorējot aizliegumu.
Tajā pašā laikā ierobežots tūristu skaits gidu pavadībā pamestajā zonā tiek pieļauts.
2018. gadā Černobiļas zonu apmeklēja ap 70 tūkstošiem tūristu. 90% gadījumu tie ir ārzemnieki, pārsvarā no ASV un ES, kam ceļojums pamestajā Pripjatas pilsētā un ciemos izmaksā trīs līdz četras reizes dārgāk nekā Ukrainas pilsoņiem.
Pēc tam kad vasaras sākumā uz TV ekrāniem nonāca ASV telekanāla HBO miniseriāls “Černobiļa”, interesentu plūsma krietni augusi. Lēš, ka šajā gadā Černobiļas apmeklētāju skaits būs vairāk nekā dubultojies. Augot plūsmai, izrādījies, ka caurlaides punkti zonā vairs netiek galā, veidojas rindas, sāk pietrūkt gidu un grupu skaits teritorijā pārsniedz pieļaujamo.
Jaunā kupola atklāšana, kā paziņojumā norādījusi ERAB, ir nozīmīgs solis, lai pārveidotu Černobiļu “par videi drošu un nodrošinātu vietu”. Zelenska dotais rīkojums par “zaļo koridoru” atspoguļo vēlmi izmantot jaunās iespējas. Ukrainas prezidents atgādinājis, ka noteikumu liberalizācija palīdzēšot arī likvidēt sīko korupciju, kas šobrīd dažādo ierobežojumu dēļ vērojama.
“Vairs nebūs milzīgo rindu pie kontrolpunktiem, pēkšņo atteikumu, par kuriem cilvēks uzzina, kad jau atbraucis pie caurlaides. Černobiļa ir jāparāda pasaulei: zinātniekiem, ekologiem, vēsturniekiem, tūristiem. Diemžēl aizlieguma zona līdz šim brīdim ir kā korupcijas simbols – spēka struktūru pārstāvji ievāc no tūristiem kukuļus; nelikumīgi tiek izvesti metāllūžņi un izmantoti dabas resursi. Drīz mēs to visu izbeigsim,” tviterī solījis Zelenskis.
Tikšot atļauta arī līdz šim aizliegtā videofilmēšana Černobiļas zonā. “Izveidosim šeit brīvības zemi, kas kļūs par vienu no jaunās Ukrainas simboliem – bez korupcijas, bez muļķīgiem likumiem, ar investīcijām un nākotni,” tā prezidents.
Jāpiebilst, ka Černobiļas katastrofas piesārņojums skāra arī Baltkrievijas teritoriju. Popularitātes pieauguma dēļ šī gada aprīlī baltkrievi nolēma savu aizlieguma zonu – Poļesjes Valsts radiācijas ekoloģisko rezervātu – atvērt tūristiem. Interesenti tiek vadāti pa iedzīvotāju pamestajiem ciemiem.
Černobiļas AES katastrofa
* Katastrofa notika 1986. gada 26. aprīlī un ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums pasaules vēsturē. Aprēķinu kļūdas un paviršības dēļ eksplodēja AES 4. energobloks.
* Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet kopējais no katastrofas sekām, tajā skaitā onkoloģiskām saslimšanām, mirušo cilvēku skaits, pēc dažādiem aprēķiniem, svārstās no deviņiem līdz 115 tūkstošiem. Reaktora sprādziena radītais radioaktīvais piesārņojums bija 500 reižu lielāks nekā 1945. gadā uz Hirosimu nomestajai atombumbai. Ukrainā ar radioaktīviem izmešiem tika saindēti 50 tūkstoši, Krievijā – ap 60 tūkstošiem, bet Baltkrievijā ap 46 tūkstošiem kvadrātkilometru teritorijas.
* Katastrofas seku likvidācijā iesaistīja ap 600 tūkstošiem cilvēku no visas PSRS. Aplēsts, ka Černobiļas apkaimē droši varēs dzīvot pēc 24 tūkstošiem gadu.
