IN MEMORIAM. No Arņa Līcīša atvadoties 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušās nedēļas piektdienā Latvijas kultūras pasauli sasniedza skumja ziņa – pēc ilgas un grūtas slimības Mūžībā aizsaukts teātra un kinoaktieris Arnis Līcītis. Par savu darbu viņš reiz teicis: “Ja man ir iespēja ko padarīt savā profesijā, tas ir ļoti svētīgi, un esmu pateicīgs liktenim, Viņam, ka man to dod.”
Mākslinieks bija dzimis teātra un kinoaktiera Alfrēda Videnieka un Operetes aktrises Helgas Līcītes ģimenē. Interesanti, ka atmiņās Arnis Līcītis raksta, ka pēc Rīgas 1. vidusskolas absolvēšanas esot vēlējies iestāties Dņepropetrovskas Ģeoloģijas institūtā.
Tomēr teātra mīlestība uzvarējusi, un nākamais aktieris izglītību ieguva Valsts konservatorijas Teātra fakultātes neklātienē, to pabeidzot 1970. gadā. Jau mācību laikā viņš sācis spēlēt uz Akadēmiskā drāmas (Nacionālā) teātra skatuves, turpretī pirmā filma ar Līcīša piedalīšanos tika uzņemta jau 1965. gadā.
Vēlāk aktieris paralēli daudzajām kinolomām strādājis Valmieras teātrī, tad astoņpadsmit gadus Rīgas Jaunatnes teātrī, savu teātra skatuves karjeru beidzot Rīgas Krievu drāmas teātrī.
Arnis Līcītis bija viens no visu laiku ražīgākajiem Latvijas kinoaktieriem.
Viņš filmējās ne tikai Latvijā, daudzu gadu garumā Arņa Līcīša talanta cienītāji viņu uzskatīja gan par krievu, gan moldāvu vai baltkrievu aktieri. Latvijā ir mēģināts saskaitīt, ka aktieris filmējies ap 160 filmās un seriālos, taču, iespējams, uzzināsim arī vēl par citām – Krievijas kinopētnieki saskaitījuši, ka no 1965. līdz 2019. gadam Krievijā vien Arnis Līcītis filmējies 121 kinofilmā.
Pašas populārākās Krievijā bija “Ifas pils gūsteknis” (1988) un “Musketieri pēc 20 gadiem” (1992). Filmās latviešu aktieris tēloja pulkvežus, ģenerāļus, izmeklētājus, kaujiniekus, policistus…
Pagājušā gadsimta astoņdesmitie gadi tiek uzskatīti par aktiera karjeras kulmināciju, un, pateicoties “vesternu” izskatam, viņš bijis ļoti pieprasīts asa sižeta filmās, kā arī lentēs par Otro pasaules karu.
Kā Arnis Līcītis pirms dažiem gadiem teicis intervijā: “Esmu spēlējis blēžus, laupītājus, gangsterus, kriminālos elementus, skrējis, jājis ar zirgu, pakaļdzinies, lēcis, kritis.”
Krievijā aktieri mīlēja saukt par “Alu Kaponi”. Bet Latvijā viņa kinodarbus atcerēsimies, skatoties visiem pazīstamos kinodarbus filmās “Ilgais ceļš kāpās” (1981), “Mirāža” (1983), “Aveņu vīns” (1984) un citās.
