“Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās”. No Armanda Reinfelda atvadoties 1
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Aktieris Armands Reinfelds pirmoreiz kinoekrānā parādījās epizodē jau 1984. gadā, būdams Tautas kinoaktieru studijas audzēknis.
1990. gadā pēc toreizējās Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvēšanas uz trim gadiem kļuva par Nacionālā teātra aktieri, spēlējot plašu lomu spektru.
Jauns un būtisks desmit gadu ilgs periods aktiera dzīvē un filmogrāfijā sākās ar 1993. gadu, kad Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvoja Latvijas teātra vēsturei ļoti nozīmīgā Alvja Hermaņa izrāde “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās”.
Armands Reinfelds spēlēja Grema lomu, iegūstot “Spēlmaņu nakts” balvu kā gada labākais aktieris. Tajā pašā gadā par galveno lomu filmā “Varmācības meditācija” Armands saņēma gada labākā kinoaktiera godu Nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”.
Kopumā aktieris spēlējis vismaz 12 teātra lomas un aptuveni tikpat kino un TV filmās. Tomēr laikam jau visspilgtāk aktieris skatītāju atmiņās paliks ar Jura Nārbuļa lomu seriālā “Likteņa līdumnieki” (2003–2008).
***
“Esmu pateicīga par iespēju pieredzēt viņa kolosālā talanta un enerģijas klātbūtni. Armands kā IKARS, sev par apliecinājumu un mums par iedvesmu brīžiem ietiecās realitātē, kas atrodama virs ikdienas apziņas līmeņa… bet tajā augstumā, saules tuvums kausē vasku, atklāj spārnu trauslumu un ilūzijas nežēlību.” Anna Viduleja, režisore.
***
“Kad Armands sāka strādāt Nacionālajā teātrī, viņš uzreiz piesaistīja manu uzmanību. Viņam tiešām viss bija dots – pievilcīgs izskats, Dieva dota noslēpumaina aura, kuru grūti atminēt, labi apgūta profesija un vēlme visu izdarīt spoži.
Gaidīju, kad varēšu viņam piedāvāt piemērotu lomu un tāda izdevība radās, kad sāku filmēt Leldes Stumbres un Hermaņa Paukša daudzsēriju videofilmu “Lai tev labi klājās” – par kādu ģimeni Pārdaugavā. Armands tēloja ģimenes “melno avi”, vidējo dēlu, mākslinieku.
Gada laikā paguvu Armandu labi iepazīt un tūlīt pēc tam piedāvāju viņam lomu Maksvela Andersona trīssēriju videofilmā “Tūkstoš dienas Annas Boleinas dzīvē”. Viņš tēloja Annas līgavaini, kuru Henrijs VIII ar stiprākā tiesībām novāca no Annas dzīves ceļa.
TV vai filmas kadrs ir kā rentgens – ja redzi, kas slēpjas bildes dziļumā, loma ir uzvarēta. Armandam piemita talants vienā skatienā atklāt visu iekšējo pasauli.
Katrreiz, kad Armandu aicināju, mani brīdināja, ka ar viņu būs grūti – man nebija. Arī, kad ķēros pie “Likteņa līdumniekiem”, uzreiz zināju, ka Jura lomu spēlēs Armands.
Viņš man vienmēr ir atgādinājis cilvēku, kas meklē savas brilles, lai gan tās viņam ir uz deguna. Armands visu laiku meklēja sevi, lai gan atradās turpat, vien elpas attālumā.
Neskatoties uz to, ka bija erudīts, gudrs puisis, ar labu sirdi un gaumi, viņš kā mazs bērns nemācēja citādi izpaust savu neapmierinātību ar sevi un pasauli, kā neadekvāti uzvedoties.
Man pašai tas nekad nebija jāpieredz, bet pietiekami dzirdēju tādus stāstus, lai saprastu, ka tie nav izdomāti. Ne viņš vienīgais tāds aktieris, kas dedzināja sevi gan uz skatuves, gan dzīvē, diemžēl līdz ar to dedzinot arī blakus esošos… Iespējams, ka šiem cilvēkiem pūrā dots tik daudz talanta, ka viņi nespēj to savaldīt.
Lai cik nežēlīgi izklausītos, domāju, ka tieši tas piešķīra Armanda lomām neatkārtojamu valdzinājumu, turklāt viņš strādāja ļoti atbildīgi, iedziļinoties un nopietni. Manos darbos noteikti.” Virdžīnija Lejiņa, režisore.
***
Pieminot teātra un kino aktieri Armandu Reinfeldu, Nacionālā kino centra portālā “filmas.lv” izveidota sešu filmu kolekcija, kas īpaši spilgti raksturo 90. gadu sākumu kinodzīvē un sabiedrībā – laiku, kad Armands Reinfelds bija Latvijā populārākais un spēcīgākais jaunais kinoaktieris vairāku toreizējo debitantu, tagad profesionālu režisoru, pirmajās filmās.
