Raivis Dzintars: Kāpēc mēģina “pārmācīt” Saeimas priekšsēdētāju? 96
Vairāki politiķi un mediji aktīvi ķērušies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces kritizēšanas par uzdrošināšanos paust, ka Rietumiem būtu jāpiegādā Ukrainai ieroči aizsardzībai. Tā esot riskēšana ar Latvijas drošību un otrajai valsts amatpersonai nepieņemama brīvdomība, kas nav saskaņota ar Ārlietu ministrijas pozīciju. Laikraksta “NRA” redaktore Anita Daukšte sociālajā tīklā “Facebook” pat uzdod visai tiešu jautājumu: “Kāpēc no Ārlietu ministrijas informatīvās aprūpes ir pamukusi Saeimas priekšsēdētāja?”
Protams, būtu labi, ja visām augstajām valsts amatpersonām būtu identiska pozīcija par starptautiskiem drošības jautājumiem. Bet ko darīt, ja līdz šim valdošais viedoklis ir bijis Latvijas interesēm neatbilstošs? Kā vajadzētu uzvesties Saeimas priekšsēdētājam? Izlikties neredzam vienkāršu patiesību tikai tāpēc, ka to dara citi?
Saeimas priekšsēdētāja nav Ārlietu ministrijas ierēdne, kam nebūtu tiesību skaļi pateikt acīm redzamo. Eiropā siro agresors, kuru apturēt var tikai ar spēku, nevis diplomātiskiem lūgumiem. Agresora motīvi nav ekonomiski, bet impēriski: tas ņem tik daudz, cik ir spēka paņemt. Agresoru nevar nopirkt, kur nu vēl diplomātiski pierunāt pārtraukt agresiju.
Rietumu lielvalstu rīcība lielā mērā balansē starp reāli nepieciešamo rīcību kontinenta ilgtermiņa drošībai un pašu īslaicīgām, ekonomiskām interesēm. Viņi var atļauties lielāko nozīmi pievērst otrajam motīvam, mums – Krievijas robežvalstīm – savā pozīcijā jābūt aktīvākiem, ko labi apzinās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Mums jārunā skaidrāka valoda.
Jo mazāka ir Ukrainas spēja pretoties, jo vieglāk Krievijai ir īstenot savus plānus bez zaudējumiem. Vienīgais arguments, kas var atturēt Krieviju, ir pārāk augsta agresīvās rīcības cena. To skaļi atļāvusies norādīt Saeimas priekšsēdētāja un par to tagad tiek publiski šaustīta.
Kāpēc? Vai nu kāds šādi cer Ināru Mūrnieci “pārmācīt”, kas, zinot politiķes principialitāti, būtu vienkārši naivi, vai arī tiek zīmēts pamatojums iespējai, par ko publiski nesen izteicās kāds nepaklausīgs “Vienotības” biedrs Jānis Egliņš, – valdībai bez Nacionālās apvienības. Tad diplomātija Krievijas virzienā kļūtu pavisam vienkārša.
