Padoms lopkopim. Grūsnības norise govīm astotajā mēnesī 0
Iepriekšējā – septītajā – grūsnības mēnesī galvenās izmaiņas, ko piedzīvoja mātes organisms, bija gan lielā dzemdes apjoma radītas, tādas kā spiediens uz pārējiem iekšējiem orgāniem un no tā izrietošie procesi (biežāka vēdera izeja, biežāka un seklāka elpošana), gan olnīcā esošā dzeltenā ķermeņa nozīmes samazināšanās grūsnības saglabātājhormona progesterona sekrēcijā – tā vietā šo funkciju pārņēma placenta. Auglis septītajā grūsnības mēnesī pakāpeniski kļuva vairāk apmatots, funkcionē dažas no orgānu sistēmām, lai arī vēl nepilnīgi. Pamazām tuvojas jaunās dzīvības pasaulē nākšanas laiks, bet par to vēlāk. Šajā reizē īss ieskats astotā grūsnības mēneša norisēs.
Izmaiņas mātes organismā
Astotajā grūsnības mēnesī dzemde turpina pakāpties uz augšu, tā atrodas vairs ne tikai vēdera dobumā, bet pietuvojas bļodas dobumam jeb iegurnim. Tādējādi dzemdes kakls kļūst aizvien brīvāks. Tas, lai arī vēl noslēgts ar gļotu korķi, kas grūsnības laikā noslēdz un pasargā dzemdes saturu no mikroorganismu iekļūšanas, šajā grūsnības laikā var būt jau nedaudz atvērts. Veicot rektālo izmeklēšanu, ir viegli sataustāmi kustīgi augļa locekļi. Dzemdes sienā esošie karunkuli sasniedz lielas vistas olas izmēru.
Grūsnajām telēm tesmenis turpina palielināties izmērā, savukārt slaucamajām govīm tas samazinās. Ja atceramies, ka laktācijas līkne pēc dzemdībām bija augšupejoša, jāņem vērā, ka šī tendence ilga vien aptuveni divus mēnešus, maksimumu sasniedzot 6–8 nedēļās. Pēc tam izslaukums, sākot aptuveni no deviņām nedēļām pēc atnešanās, neatgriezeniski krītas, samazinoties vidēji par 5–10% mēnesī.
Tāpēc pat īsā servisa periodā (ja sekmīgi izdevies dzīvnieku apsēklot dažu pirmo dzimumciklu laikā pēc atnešanās un grūsnība saglabāta) astotajā grūsnības mēnesī izslaukums parasti ir zemāks nekā laktācijas sākumā.
Tas tāpēc, ka liela daļa asinīs esošo barības vielu tiek piegādāta augošā augļa organismam, lai nodrošinātu tā pilnvērtīgu attīstību, un grūsnajam dzīvniekam piena ražošana vairs nav prioritāra. Līdz ar to mainās ne vien iegūtā piena daudzums, bet arī tā sastāvs. Piens kļūst ūdeņaināks, var būt sāļāks, pat rūgtens. Piemēram, 1939. gadā izdotajā Fr. Neilanda grāmatā Piensaimniecība, aprakstot siera izgatavošanai nederīgu pienu, pat minēts speciāls termins – vecpiens, ko iegūst no govīm 3–4 nedēļas pirms cietlaišanas.
Samazinātā izslaukuma, piena īpašību dēļ un tādēļ, lai tesmeņa šūnas atjaunotos, astoņos grūsnības mēnešos slaucamajām govīm visbiežāk tiek sākts cietstāves periods. Cietstāves periodu parasti uzsāk 40–60 dienas pirms paredzamās atnešanās.
Tiesa, vēlīnā grūsnībā hormonāli tiek stimulēta tesmeņa audu veidošanās un sagatavošanās gaidāmajai laktācijai, tāpēc cietstāves periodā notiekošie procesi (piena plūsmas apstāšanās, pienu ražojošo šūnu funkciju pārtraukšana un daļēja deģenerācija) it kā konfliktē ar grūsnības stimulētajiem procesiem.
Tomēr cietstāves periodam ir būtiska praktiskā nozīme. Šajā laikā var pagūt atveseļot tesmeni (ja dzīvniekam ir mastīts), lietojot ilgstošas darbības antibiotikas saturošus tesmeņa injektorus, un veikt citas apstrādes (piemēram, pret parazītiem), kas paredz ilgstošu piena ierobežojumu. Pastāv uzskats, ka cietstāve nav obligāta, taču tai ir labvēlīga ietekme uz sekojošo laktāciju tieši produktivitātes jomā. Ja cietstāves perioda nav, izslaukums nākamajā laktācijā samazinās par aptuveni 20%.
Izmaiņas augļa organismā
Astoņos mēnešos augļa ķermeņa garums sasniedz aptuveni 80–82 centimetrus, masa 15–25 kilogramus. Augļūdeņu tilpums 8–12 litri. To daudzums variabls, jo, kā tika minēts, aprakstot septīto grūsnības mēnesi, auglis šos ūdeņus norij, tāpēc to tilpums grūsnības beigās var variēt.
Augļa ķermenis šajā laikā ir viscaur apmatots, apmatojums biezāks ir uz muguras, kakla augšdaļā un uz ausīm. Turpina augt un sagatavoties savu funkciju veikšanai pēc piedzimšanas augļa iekšējie orgāni. Citu būtiski izceļamu notikumu šajā laikā nav.
Augļa dzīvotspēja ārpus mātes organisma
Lai arī it kā pilnībā attīstīts, auglis šajā vecumā vēl nav īsti gatavs patstāvīgai dzīvei. Neapšaubāmi, gandrīz katram dzīvnieku turētājam praksē bijis kāds ļoti agrīnas atnešanās gadījums ar veiksmīgu iznākumu – dzīvu teļu, taču lielākoties astoņos mēnešos dzimuši teliņi aiziet bojā. Tas saistīts ar vairākiem apstākļiem.
Piemēram, tik agrīna dzimšana parasti netiek gaidīta, tāpēc var notikt nepiemērotos apstākļos (normāla higiēna pieaugušo dzīvnieku mītnē nav pietiekama priekšlaikus dzimušajam teliņam), kas izraisa jaundzimušā teliņa nabas saites piesārņošanu ar patogēnajiem mikroorganismiem, kas ar asinsriti izplatās organismā un izraisa smagu saslimšanu, vai teliņš šos mikroorganismus uzņem iekšķīgi.
Tāpat šādi teliņi prasa tādas papildu rūpes kā biežāku ēdināšanu, jo to kuņģa tilpums ir mazs, bet ķermeņa virsmas laukums (līdz ar to siltuma zudums no ķermeņa) proporcionāli lielāks nekā pilnu attīstību izgājušam teļam. Arī plaušas ir daudz jutīgākas pret apkārtējās vides mikroorganismiem nekā laikā dzimušiem teļiem, un pat atbilstošas higiēnas, biežas ēdināšanas un ķermeņa sildīšanas gadījumā priekšlaikus dzimuši teliņi var nobeigties pneimoniju dēļ.
Aprakstīti arī pozitīvi izdzīvošanas gadījumi, minot vien to, ka šādi teliņi pirmajos dzīves mēnešos nedaudz atpaliek augšanā, pēc tam attīstība norit kā parasti. Lai gan šādi veiksmes piemēri var būt, astoņos grūsnības mēnešos ar grūsnajiem dzīvniekiem jāapietas mierīgi, tie jāsargā no traumatisma un infekcijas slimībām, lai grūsnība tomēr sekmīgi norit līdz galam.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
