Padoms zemniekam. Grūsnības norise govīm trešajā mēnesī 0
Turpinājums. Sākumu lasiet Agro Topa jūlija un augusta numurā.
Atcerēsimies, ka otrā grūsnības mēneša laikā izveidojās ciešs placentas kontakts ar dzemdi un auglis barības vielas sāka saņemt ievērojami lielākā apjomā, kas nodrošināja straujāku tā augšanas tempu. Placentas loma ievērojami palielinājās – tā caur asinsriti ne tikai sāka nodrošināt augļa apgādi ar barības vielām, bet sāka veikt arī piegādājamo vielu filtrēšanu un pārveidošanu auglim izmantojamā formā.Funkciju veikšanā sevišķa loma ir placentas veselībai. Auglis, kas jau vizuāli atpazīstams kā teliņš, dzemdes ragā ievietojās garenguļā, tādējādi aizņemot mazāk vietas, kas turklāt ir pietiekama augļa kustībām. Tātad šajā laika posmā tika likti pamati turpmākai grūsnības norisei un trešajā grūsnības mēnesī izmaiņas turpinās gan mātes, gan augļa organismā.
Izmaiņas mātes organismā
Otrā grūsnības mēneša beigās grūsnais dzemdes rags ir divreiz lielāks nekā negrūsnais un virzās uz vēdera dobuma pusi. Šāds dzemdes izmērs vēl īsti neietekmē nedz vēdera, nedz krūšu dobuma orgānu tilpumu. Grūsnajam dzīvniekam augļa vajadzību dēļ palielinās apetīte un izmainās vielmaiņa. Uzņemtie barības līdzekļi tiek labāk izmantoti, un grūsnā dzīvnieka vispārējais miesas stāvoklis uzlabojas. Tas saistīts arī ar citām norisēm grūsnā dzīvnieka organismā.
Slaucamām govīm, tiesa, atkarībā no servisa perioda garuma šajā laikā laktācijas līkne jau ir lejupejoša, proti, piena sekrēcija samazinās. Gaļas šķirņu govju (zīdītāju) pēcnācējiem šajā laikā piens vairs nav galvenais iztikas avots – tie vairāk uzņem rupjo barību, tādējādi piena sekrēcija mazinās. Grūsnām telēm sāk mainīties tesmeņa izmērs, izskats un tesmeni veidojošo audu uzbūve. Sākot ar trešo grūsnības mēnesi, telēm pupi, kas bija koniskas formas, sāk augt garumā, bet izmaiņas pašā tesmenī sekos vēlākos mēnešos.
Dzemdes sienā esošie karunkuli sāk palielināties apjomā un mainās to forma – no vienkāršiem spilventiņa formas izcilnīšiem to virsma sāk izliekties uz dzemdes dobuma pusi. Karunkuli sāk pieņemt sēnes formu, jo dzemdes sienas pusē tiem veidojas neliels kātiņš. Trešajā grūsnības mēnesī karunkuli ir aptuveni zirņa diametrā. Pieaugot grūsnības laikam, to izmēri atšķiras – augļa tuvumā karunkuli veidojas lielāki, bet tālāk no augļa un dzemdes ragu galos to izmērs ir mazāks. Tāpēc karunkulu izmērs nav precīzs grūsnības ilguma rādītājs, un, nezināmā apaugļošanas laikā nosakot grūsnības ilgumu rektāli, jāvadās pēc citām pazīmēm – dzemdes kakla un dzemdes novietojuma, iztaustāmajām augļa ķermeņa daļām. Trešā grūsnības mēneša beigās grūsnā dzemde jau atrodas vēdera dobumā, grūsnais dzemdes rags ir aptuveni cilvēka galvas lielumā jeb trīs četras reizes lielāks par negrūsno.
Izmaiņas augļa organismā
Apmēram trešajā grūsnības mēnesī, kas ir jau 20–33% grūsnības laika, sāk formēties augļa dzimumam raksturīgie dzimumorgāni. Grūsnības sākumā abu dzimumu augļi attīstās vienādi un atšķirība starp tiem vienkārši vizuāli nav redzama. Kā zināms, vīrišķais pēcnācējs attīstās, ja olšūnu apaugļojis spermatozoīds, kas nes Y hromosomu, bet sievišķais pēcnācējs – no spermatozoīda, kas nes X hromosomu. Y hromosoma satur SRY gēnu, kas nosaka to, ka auglis sevī sāks ražot SRY proteīnu – vielu, kas stimulē vīrišķās dzimumsistēmas attīstību. Sievieškārtas auglim šāda SRY gēna nav, un SRY proteīns netiek ražots. Šī SRY proteīna trūkums auglī veicina sievišķās un kavē vīrišķās dzimumsistēmas attīstību. Tātad SRY proteīna klātbūtne auglī ir tā, kas nosaka, vai tiks stimulēta vīrišķo vai sievišķo dzimumšūnu attīstība, un jau ap 77 grūsnības dienām auglim ir attīstījušies sēklinieki vai olnīcas. Vīrieškārtas auglim sēklinieki sāk ražot hormonus, kas veicina pārējo vīrišķās dzimumsistēmas – izvadu sistēmas, peņa, sēklinieku maisiņa un papildu dzimumdziedzeru – attīstību. Savukārt sievieškārtas auglim šie hormoni neveidojas un tiek veicināta sievieškārtas dzimumorgānu sistēmas – olvadu, dzemdes, dzemdes kakla un daļēji maksts – attīstība.
Noteikti jāatzīmē, ka sēklinieki formējas agrāk nekā olnīcas. Tādēļ dvīņu grūsnības gadījumā, ja augļi ir dažādu dzimumu, telītēm attīstās tā sauktais frimartīnisms (freemartinism, kur free nozīmē sterils, martin – liellops). Tas iespējams tāpēc, ka dvīņu grūsnības gadījumā pašas ārējās augļa segas, kas savienojas ar dzemdes sienu, abiem augļiem jau agrīni ir saplūdušas un savienotas ar vieniem un tiem pašiem kotiledoniem (placentas saliņām, kas savienotas ar dzemdes karunkuliem). Tādējādi starp abiem augļiem veidojas viena asins apgāde un abi pakļauti vienai hormonālajai iedarbībai – telīte pakļauta dvīņubrāļa agrīnāk izveidojušos sēklinieku hormonu ietekmei. Tie telītes organismā kavē gan pilnvērtīgu dzimumtrakta, gan sievišķo dzimumšūnu un olnīcu attīstību, kas telītei pēc dzimumgatavības sasniegšanas attiecīgi nespēs ražot sievišķos dzimumhormonus. Frimartīnas teles ir neauglīgas, un tām pat novēro vairāk bullim raksturīgu uzvedību.
Dvīņu sastopamībai govju ganāmpulkos ir tendence pieaugt gan pēdējos gadu desmitos (sešdesmitajos gados dvīņi dzima vidēji 1% slaucamām un 0,5% gaļas šķirņu govīm, taču šie rādītāji ļoti variēja starp šķirnēm. Holšteinas šķirnes govīm dvīņu dzemdības minētas vidēji ap 3% sešdesmitajos gados, pieaugot līdz 7,7% laikā pēc 2000. gada un pārsniedzot pat 9% ļoti augstproduktīviem dzīvniekiem), gan pieaugot dzīvnieku vecumam (Holšteinas šķirnes dzīvniekiem dvīņu sastopamība minēta 1,3% pirmpienēm un 7% desmit gadu vecām govīm). Tiesa gan, uzskaitot dvīņu sastopamību, nav atsevišķi izdalīta dvīņu dažādo dzimumu sastopamība, taču domājams, ka arī tā proporcionāli palielinās.
Augļa dzimumsistēmas izveidošanās noslēdzas īsi pēc trešā grūsnības mēneša beigām, kas ir arī gandrīz pirmā grūsnības trimestra beigas. Šajā laikā auglis ir aptuveni žurkas lielumā – ap 15 cm garš, attālums no purniņa līdz pakausim aptuveni trīs pirkstu platumā, ķermeņa svars ap 140 gramiem un augļūdeņu tilpums ap 1,5 litriem. Vīrišķajiem augļiem redzams sēklinieku maisiņš. Tā kā auglis viscaur apņemts ar augļūdeņiem, tie uz augli rada vienmērīgu spiedienu un tādējādi veicina augļa simetriskas attīstības turpināšanos.
Lai grūsnība un augļa attīstība sekmīgi turpinātos, šajā laikā jāievēro jau iepriekšējās sadaļās minētie faktori:
-grūsno dzīvnieku pasargāšana no infekcijas un parazitārām slimībām;
– grūsno dzīvnieku pasargāšana no stresa, bīstamas pārvietošanās;
– piemērota veterinārmedicīniskā aprūpe (tostarp atbilstošu medikamentu izvēle);
– kvalitatīva (nebojāta, pilnvērtīga) barība un ūdens pietiekamā daudzumā.
Turpinājumu lasiet Agro Topa nākamajā numurā.
Raksta sākuma daļu lasiet šeit
