Mīti par antidepresantiem 0
1. Tie izraisa atkarību.
Visticamāk, aplams uzskats radies tāpēc, ka sabiedrībā šīs zāles bieži jauc ar trankvilizatoriem, ko izmanto trauksmes mazināšanai. Piemēram, pēc dziedātājas Vitnijas Hjūstones pašnāvības tika izplatīta informācija, ka viņa lietoja ne tikai kokaīnu, bet arī antidepresantus, kaut gan patiesībā tie bija prettrauksmes līdzekļi. Arī pilots Andreass Lubics, kurš apzināti izraisīja lidmašīnas katastrofu, izmantoja šīs grupas medikamentus, nevis antidepresantus, kā ziņoja masu informācijas līdzekļi.
Latvijā trankvilizatorus lieto daudz plašāk nekā antidepresantus, lai gan tieši tie ar laiku izraisa atkarību, pasliktina koncentrēšanās spējas un mēnešiem ilga lietošana var veicināt depresijas attīstību. Trankvilizatori būtu pieļaujami tikai tad, ja citādi neizdodas mazināt trauksmi.
2. Tie rosina domas par pašnāvību.
Šādas idejas ir raksturīgas depresijai. Sākot lietot antidepresantus, cilvēks vispirms kļūst fiziski aktīvāks, bet garīgajā jomā tas notiek trešajā nedēļā, tāpēc pastāv risks īstenot pašnāvības ieceri, kam agrāk pietrūka enerģijas. Īpašā riska grupā ir jauni un impulsīva rakstura cilvēki. Nereti šādos un arī citos gadījumos ārstēšanas sākumā papildus izraksta trankvilizatorus, kas mazina pašnāvības risku.
Ja kāds mēdz runāt par pašnāvību, jācenšas pierunāt cilvēku doties pie psihiatra, nevis jānovēršas. Tuvinieka pašnāvības mēģinājumus nav ieteicams risināt saviem spēkiem, bet gan saukt ātro palīdzību un mudināt viņu ārstēties psihiatriskajā slimnīcā.
KONSULTĒJUSI PSIHIATRE LADA STOLIGVO
