No anoreksijas līdz zādzībai viens solis? Un vai rūgtās garšas iecienījuši narcisi 0
Zinātnieki dažkārt veic pētījumus, kuru lietderību sākotnēji gribas apšaubīt, taču to rezultāti pierāda, ka pamatojums tiem tomēr ir, kaut uzreiz grūti apjaust, kā šie atklājumi varētu noderēt cilvēcei kopumā.
Anoreksija, bulīmija un zādzības
Nesen tika publicēti savdabīga pētījuma rezultāti, kura laikā rūpīgi tika izvērtēts 960 000 sieviešu veselības stāvoklis. Akcents tika likts uz saikni ar uzvedību sociālajā vidē. Atklājās, ka brīvprātīgās, kurām tikai konstatēti gremošanas un ēšanas sistēmas traucējumi, biežāk bija sodītas par zādzībām un citiem nodarījumiem. Proti – starp sievietēm, kuras bija sodītas par zādzībām, 12% bija anorektiķes, 18% sirga ar bulīmiju, savukārt tikai 5% sodīto nebija nekādu veselības traucējumu, kas saistīti ar gremošanas sistēmu un ēšanu. Par citiem nodarījumiem sodītajām 7% bija anoreksijas upuri, 13% – bulīmijas slimnieces, savukārt nekādu ēšanas traucējumu nebija 6% sieviešu. Konstatējuši sakarības, zinātnieki turpina pētīt faktorus, kas varētu ietekmēt ēšanas traucējumu sakarību ar antisociālu uzvedību. Diemžēl līdz šim nav izdevies noskaidrot, kādi mehānismi nosaka šīs saiknes veidošanos.
Rūgtās kafijas cienītāji un Makjavelli
Garšo rūgtā šokolāde, melna kafija bez cukura? Ievēro, tas nav tāpat vien! Insbrukas Universitātes Psiholoģijas institūta (Austrija) pētnieces profesores Kristinas Sagioglou vadībā tika veikts apjomīgs eksperiments, kurā piedalījās 1000 cilvēki. Tie bija abu dzimumu pārstāvji, kuru vidējais vecums bija 35 gadi. Divos etapos tika veikti atšķirīgi eksperimenti. Pirmajā etapā cilvēkiem parādīja garu sarakstu ar produktiem, kuru sastāvā bija vienāds daudzums skābās, rūgtās, sāļās un saldās garšas nesēju.
Piemēram, vienā sarakstā līdzās atradās bekons, šokolādes torte, etiķis un redīsi. Brīvprātīgajiem pēc skalas no 0 līdz 6 bija jānovērtē, cik lielā mērā viņiem patīkams katrs no produktiem. Pēc tam nākamajā eksperimenta posmā dalībniekiem vajadzēja aizpildīt četras anketas. Pirmā bija veltīta agresijas pakāpes novērtējumam, otrā – piecu personības pamatpazīmju (tās ir: atvērtība pieredzei, ekstraversija, apzinīgums, neirotisms un labvēlība) vērtējumam, trešā – psihopātijas, narcisisma un makjavellisma (varas iegūšana un noturēšana jebkādā veidā) izpausmēm, savukārt ceturtā anketa speciālistiem ļāva izvērtēt noslieci uz sadismu. Veicot eksperimentus atkārtoti, rezultāti izrādījās analogi.
Mīlestība uz rūgto izrādījās cieši saistīta ar sadismu, narcisismu un makjevellismu. Pierādījās vēl kāda sakarība – jo izteiktāks rūgtās garšas cienītājs, jo personība bija nepiekāpīgāka.
Kāda ir reālā jēga no šiem rezultātiem? Pētnieki skaidro, ka dabā rūgtie augi bieži vien izrādās indīgi, tāpēc daudziem nepatīk. Tomēr kāpēc tik daudzi cilvēki meklē rūgtumu? Speciālisti atzīst, ka acīmredzot šie ļaudis, izvēloties rūgtos produktus, meklē asas izjūtas, kas asociējas ne tikai ar risku, bet arī ar varas apziņu. Bet varbūt viņiem vienkārši ir gremošanas traucējumi. Par to droši vien būs vēl kāds cits pētījums.
Avoti: www.hindustantimes.com un žurnāls “Appetite”
