30
Kas drīkst uzturēties?
“Apvienotajā Karalistē jau sen ir likums, ka var deportēt vai piespiedu kārtā izraidīt no valsts ar aizliegumu atgriezties uz vienu gadu. Pārsvarā tas skar tos, kuri vai nu nestrādā vispār, ir bezpajumtnieki, vai nav draugos ar likumu. Nav dzirdēts, ka pabalstu saņēmējiem kas varētu draudēt,” mierina Daiga Bārzdiņa. “Kad cilvēks ierodas Anglijā, pirmie trīs mēneši ir tūrista statusā, var uzturēties bez jebkādiem ierobežojumiem. Ja grib palikt ilgāk, ir jāuzsāk ekonomiskā darbība. Ja cilvēks pēc trim mēnešiem neiekļūst nevienā no kategorijām, kas drīkst uzturēties (skat. uzziņu), viņam britu imigrācijas dienests var pieprasīt, lai izbrauc no valsts.”
Taču kā ar māmiņām, kuras audzina bērnus? “Parasti vientuļās māmiņas saņem kādus pabalstus, taču viņām ir jāpierāda, ka strādā vismaz 16 stundas vai ir reģistrējušās kā darba meklētājas. Un tad viņas iekļūst vai nu darba meklētāju, vai nodarbināto kategorijā.”
Juriste īpaši atzīmē, ka šobrīd nav iespējams tā vienkārši dzīvot uz pabalstiem – tas iespējams tikai tiem, kuri jau ir nodzīvojuši un nostrādājuši Apvienotajā Karalistē piecus gadus un noformējuši pastāvīgā rezidenta karti. Tad tiešām ir iespējams nestrādāt un dzīvot, saņemot pabalstus. Savukārt, ja vīrs strādā, bet sieva dzīvo mājās, viņa skaitās kā apgādājamā, un viņu neizraidīs. Ja, piemēram, divi draugi dzīvo kopā un viens no viņiem nestrādā, tad var sanākt problēmas, jo viņi nav ģimenes locekļi.
Īres līguma dēļ neizraida
Tiek apgalvots, ka aizturēšanas centrā izraidīšanai no valsts ir ievietoti tautieši, kuriem nav bijis īres līguma, taču juriste kategoriski noliedz, ka šis var būt īstais iemesls. “Tas, ka nevarēja parādīt savu īres līgumu un tāpēc viņu izsūta, ir vienkārši muļķības. Cilvēks, kas šeit dzīvo pie drauga vai pie radinieka, kuram pieder tā māja, taču netaisīs līgumu ar savu radinieku! Īres līgumam nav obligāti jābūt rakstiskam, tas var būt arī mutisks. Varbūt tam cilvēkam, kuru izsūta, nav vispār dzīvesvietas, jo viņš dzīvo uz ielas,” skaidro Daiga.
Dzīve imigrantu centrā
Aizturēšanas centros (Immigration Detention Centre) parasti ievieto tos, kuri izdarījuši kādus kriminālpārkāpumus vai arī dzīvo uz ielas. Tas, ka šajos centros var nākties uzturēties mēnešiem, ir taisnība.
“Mani klienti stāsta, ka šajos centros ir ļoti daudz rumāņu, jo viņi šeit nestrādā, bieži vien zog vai prasa naudu uz ielām. Viņus aiztur, un tad viņi tur mēnešiem sēž, paši neko nedara, lai viņus izlaistu, ne sūdz tiesā, ne arī piekrīt labprātīgi atstāt valsti par saviem līdzekļiem. Gaida savu kārtu, kamēr iedos lidmašīnas biļeti. Kad viņus no valsts izsūta, tad viņi aizbrauc uz Īriju un caur Īriju iebrauc atpakaļ Anglijā, kaut gan viņiem ir aizliegums uz gadu. Un tā viņi šurpu turpu braukā, imigrācijas dienests nesteidzas tās lidmašīnas biļetes dot, jo labi zina, ka pēc dienas divām viņi būs atpakaļ,” paskaidro imigrācijas juriste.
Aizturēšanas centros tiešām tiek atņemti tālruņi ar fotokamerām, vietā tiek iedoti tālruņi, no kuriem var tikai zvanīt. Zvaniem ierobežojumu nav, tāpat var nākt ciemiņi, advokāti, ir gan sporta zāle, gan bibliotēka, ir pieejami angļu valodas kursi, iespējams pat strādāt un nopelnīt nedaudz naudas. Kad cilvēks tiek aizturēts, tiek iedoti dokumenti, kas izskaidro, kādēļ aizturēts, kur apstrīdēt aizturēšanu. Ir iespējams pieprasīt valsts apmaksātu advokātu, tulku.
