No amata atstādina Valsts policijas koledžas direktori 0
Reaģējot uz Valsts kontroles pausto kritiku par Valsts policijas (VP) koledžas pedagogu darba uzskaiti un atalgojuma aprēķināšanu, policija ir sākusi disciplinārlietu un uz tās izmeklēšanas laiku no amata atstādinājusi koledžas direktori Dinu Tarāni, aģentūru LETA informēja VP.
VK revīzijas secinājums – atteikums sniegt atzinumu par finanšu pārskatiem – norāda uz iespējami būtiskām, visaptverošām un ietekmējošām nepilnībām un pārkāpumiem un ir bargākais vērtējums, ko iestāde var saņemt, lēmumu pamatojis VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.
Saistībā ar šo ir sākta disciplinārlieta un uz izmeklēšanas laiku no amata pildīšanas ir atstādināta Tarāne. Uz šo laiku kā koledžas direktores pienākumu izpildītāja nozīmēta Tarānes vietniece Zane Pumpure.
Tāpat VP sākta dienesta pārbaude par vispārējiem iespējamiem pārkāpumiem koledžā, uz kuriem savā revīzijā ir norādījusi VK.
Kā revīzijā bija secinājusi VK, koledžā nav kārtības pedagogu darba uzskaitē, un tas devis iespēju nepamatoti palielināt pedagogu atlīdzību un apmaksāt tādu darba apjomu, kas neatbilst faktiski paveiktajam.
Revidenti konstatējuši, ka pedagogu darba slodzē tiek ieskaitītas nodarbības, kas neatbilst ierakstiem lekciju sarakstos un nodarbību žurnālos, kā arī nav izveidota kontroles sistēma, lai varētu pārliecināties, vai pedagoga uzrādītais konsultāciju un metodiskā darba stundu skaits atbilst faktiski padarītajam. Būtībā apmaksāts tiek viss darbu apjoms, ko savās atskaitēs norāda pedagogi.
Kopumā koledžas akadēmiskā personāla atlīdzībai 2019.gadā izlietoti 620 708 eiro. Revīzijā izlases veidā pārbaudot 11 pedagogiem noteikto atlīdzību, revidenti atklājuši prettiesisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu vismaz 8255 eiro apmērā.
Situācija nav uzlabojusies kopš 2011.gada, kad VK norādīja, ka koledžā ir jānosaka kārtība, kā mainās pedagoga atlīdzība gadījumos, ja faktiski izpildītā slodze atšķiras no plānotās.
Pārbaudot 11 pedagogu atlīdzības atbilstību tiesību aktiem, revidenti konstatēja, ka 2018./2019. studiju gada beigās šo pedagogu darba slodzes uzskaitē ir veikti labojumi.
Faktiskā darba slodze nepamatoti palielināta ar vienu mērķi: sasniegt konkrētajam pedagogam apstiprināto darba slodzi.
Tādējādi pieciem izlasē iekļautajiem pedagogiem nepamatoti aprēķināts atalgojums kopumā 4887 eiro par darbu, kuru tie faktiski nav veikuši.
Piemēram, Policijas tiesību katedras lektora gada darba slodzes kartē pieskaitīts par 173 stundām vairāk nekā būtu jābūt mēnešu slodzes kopsummai.
Revidenti neesot guvuši dokumentārus pierādījumus tam, ka mēnešu darba slodzes kartēs norādītā informācija ir bijusi kļūdaina, tādēļ nepieciešama korekcija.
Revidentu ieskatā, 173 stundas ir vienkārši “pierakstītas” un līdz ar to pedagogam ir aprēķināts par 1906 eiro lielāks atalgojums nekā faktiski pienāktos.
Arī citu triju izlasē iekļauto pedagogu darba slodzes kartēs uzrādītas faktiski nenotikušas nodarbības, un tāpēc nepamatoti aprēķināta atlīdzība 585 eiro apmērā.
Piemēram, Tiesību zinātņu katedras docenta darba slodzes kartē par 2019.gada aprīli norādītas mācības “Kriminālprocesa aktualitātes”, tomēr faktiski šīs mācības notikušas 2019.gada maijā un tās vadījis cits pedagogs, kas arī par to saņēmis atlīdzību, līdz ar to docentam nepamatoti aprēķināta atlīdzība 254 eiro apmērā.
Revīzijā konstatēti 44 gadījumi, kad izlasē iekļautie pedagogi nodarbību žurnālā nebija norādījuši, ka ir vadījuši lekcijas vai nodarbības, kas ieskaitītas viņu slodzē.
Par šīm darba stundām nepamatoti aprēķināta darba samaksas kopsumma 2783 eiro apmērā.
11% no kopējā apmaksāto kontaktstundu apjoma veido konsultācijas, tomēr, pārbaudot izlasē iekļauto 11 pedagogu aizpildītās darba slodzes kartes par 2018./2019.gadu, revidenti nevarēja iegūt dokumentārus pierādījumus tam, ka norādītās konsultācijas patiešām notikušas un vai par konsultācijām kopā aprēķinātā atlīdzība 5881 eiro apmērā ir pamatota.
Tāpat revīzijā nevarēja iegūt pierādījumus izlasē iekļauto pedagogu metodiskā darba stundu pamatotībai, par ko atalgojumā aprēķināti 16 874 eiro.
Lai gan iekšlietu ministrs ir noteicis prasību pedagogiem līdz ar ikmēneša pedagoga darba slodzes karti iesniegt arī metodiskos materiālus vai to aprakstu, koledžā šāda kārtība nav ieviesta un pamatojums no pedagogiem netiek prasīts.
“Šie revīzijā konstatētie piemēri nepārprotami liecina, ka koledžā netiek veikta pareiza lekciju un nodarbību uzskaite, kā arī nav pietiekamas kontroles pār to. Ir pēdējais laiks Iekšlietu ministrijai un koledžai novērst nepamatotu pedagoga darba slodzes uzskaiti un darba samaksas aprēķināšanu par faktiski nepadarītu darbu. Atteikums sniegt atzinumu norāda uz to, ka revidentiem vairākos aspektos pat nebija iespējams izvērtēt situāciju, un tas ir sliktākais secinājums par iestādes darbības atbilstību normatīvajiem aktiem,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
VK arī vērsīsies prokuratūrā par revīzijās atklātiem pārkāpumiem koledžā.
