Alergēnu imūnterapija – nevis simptomu mazināšanai, bet atbrīvošanai no cēloņa 0
“Lasīju par imūnterapiju. Man jau gadiem ilgi ir ļoti mokoša alerģija un dermatīts, izteikti sausa un iekaisusi āda. Ir apmeklēti daudzi ārsti, izmēģināta dažāda ārstēšana – no vieglām līdz stiprām, no ārīgi līdz iekšķīgi lietojamām zālēm. Efekts ir minimāls. Vai smagas alerģijas gadījumā var palīdzēt imūnterapija?” Vilma Sloka Liepājā
Alergēnu imūnterapija ir vienīgā ārstēšanas metode, kuras mērķis ir nevis simptomu mazināšana, bet gan atbrīvošanās no cēloņa. Pārējie paņēmieni ir paredzēti tikai alerģijas izpausmju likvidēšanai.
– Salīdzinot ar pretalerģijas medikamentiem, alergēnu imūnterapijas galvenā priekšrocība ir tā, ka jau pirmajā ārstēšanas gadā samazinās alerģijas izpausmes un nepieciešamība lietot pretalerģijas medikamentus – vietējos glikokortikoīdus, antihistamīna medikamentus utt. Pretalerģijas zāles ātri un sekmīgi likvidē alerģijas simptomus, taču, ja tās nelieto, simptomi atkal parādās. Alergēnu specifiskā imūnterapija ir vienīgais ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem un neļauj rasties arī citām alerģijām vai alerģiskajam rinītam attīstīties par bronhiālo astmu, – skaidro Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa.
Pirms alergēnu specifiskās imūnterapijas svarīgi ir noteikt diagnozi, alerģijas simptomus (vai ir astma, cik smagas ir iesnas, vai iekaist acis) un alergēnu. Ja ārsts lemj, ka alergēnu specifiskā imūnterapija ir piemērojama, to var sākt ar kādu no pacienta dzīvesveidam un paradumiem piemērotāku veidu – injekcijām reizi nedēļā, zemmēles pilieniem vai tabletēm sākumā katru dienu, pēc tam – reizi nedēļā.
Vecuma ierobežojumu terapijai nav, taču, jo agrāk sāk ārstēšanu un jo mazāk ir alergēnu, pret kuriem cilvēks ir jutīgs, jo augstāka ir terapijas efektivitāte.
To nedrīkst sākt, ja ir alerģijas paasinājums. Vispirms tā ir jāapārstē ar citiem līdzekļiem, un tikai pēc tam var ķerties pie imūnterapijas.
Pareizi lietojot, alergēnu specifiskās imūnterapijas iedarbība ilgstoši saglabājas pat pēc preparāta lietošanas pabeigšanas – simptomi samazinās vai pat izzūd. Dažādos medicīniskās literatūras avotos norādīta 70–85% liela efektivitāte, un tas nav maz. Dažkārt efekts saglabājas visu mūžu.
