Valsts aizsardzības mācība no 2024.gada vairs nebūs izvēles priekšmets, bet gan – obligāts 12
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo otrdien, 22.maijā, atbalstīja ieceri ieviest kopš 2024. gada valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.
Atkāpšanās no sākotnējā komisijas pagājušā gada septembra konceptuālā lēmuma ieviest priekšmetu kā obligātu jau 2020. gadā notikusi, jo šai iecerei pašlaik pietrūkstot pedagogu. Par pedagogu trūkumu Jaunsardzes un informācijas centra direktors Aivis Mirbahs runāja jau pērn.
Komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka valsts aizsardzības mācība mūžīgi nevar palikt par izvēles priekšmetu, jo tad pastāv iespēja priekšmetu “neizvēlēties”. Tādēļ būtiski, ka tiek noteikts gads, kad priekšmets kļūst par obligātu.
Jau šoruden 12 Latvijas vidusskolās valsts aizsardzības mācība tiks ieviesta kā pilotprojekts. Savukārt no 2020. līdz 2024. gadam priekšmetu paredzēts ieviest skolās kā brīvās izvēles priekšmetu. Jāņem vērā, ka priekšmetu skolā varēs pasniegt, ja to vēlēsies vismaz desmit skolēnu.
Kā “LA” skaidroja Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs, lai ieviestu priekšmetu par obligātu, ir nepieciešami 350 valsts aizsardzības mācības instruktori. Pašlaik Latvijā esot ap 120 Jaunsardzes instruktoru.
Nepieciešamo pedagogi skaitu plānots sasniegt, piesaistot programmai esošos Jaunsardzes instruktorus, ņemot resursus no Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijas (LSPA), kur studentiem iespējams trešajā kursā specializēties par VAM pasniedzējiem, tāpat esošie sporta pasniedzēji var iziet militāro zinību kursus, kā arī par VAM pasniedzējiem varēs kļūt atvaļināti karavīri, izvēloties studēt LSPA.
A. Mirbahs norāda, ka gadā valsts aizsardzības mācības mācīšana skolās izmaksās 17 miljonus eiro, kas esot 20 reizes lētāk nekā atjaunot obligāto militāro dienestu.
Aizsardzības ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka, beidzot vidusskolu, jaunietim, kurš apguvis šo mācību, piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru. Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām. Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties. A. Mirbahs teica, ka tā katru gadu dienestu varētu papildināt ar apmēram 1000 – 1500 rezerves karavīru.
Saeimas komisijas sēdē deputāti lielākoties uzdeva jautājumus, kas saistīti ar iecerētā priekšmeta norisi, neapšaubot tā nepieciešamību. Plānots, ka valsts aizsardzības mācība vidusskolās un profesionālajās vidējās mācību iestādēs turpinās mācīt pamatskolā aizsākto cilvēkdrošības moduli, kurā ietilpst valstiskā audzināšana, dzīves skola un izdzīvošana, kā arī fiziskā sagatavotība, bet vēl papildus tiktu mācīta Nacionālo bruņoto spēku kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programma. Priekšmets paredzēts 10. un 11. klasei.
Skolas, kurās šogad sāks valsts aizsardzības mācības pilotprojektu
* Skrundas vidusskola,
* Kalnu vidusskola,
* Balvu profesionālā vidusskola,
* Tilžas vidusskola,
* Daugavpils 16. vidusskola,
* Staiceles sporta profesionālā vidusskola,
* Alūksnes vidusskola,
* Zemgales vidusskola,
* Skaistkalnes vidusskola,
* Jaunjelgavas vidusskola,
* Kalnciema vidusskola,
* Rīgas 28. vidusskola.
