No 200 miljoniem līdz pat miljardam eiro – OIK tiesvedību iespējamās sekas 8
Aizejošās valdības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) ir skeptisks par iespēju atcelt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu jau šogad martā bez tiesvedībām.
Ašeradens informēja aģentūru LETA, ka viņš ir parakstījis rezolūciju Ekonomikas ministrijai, lai šo jautājumu sāktu risināt. “Tehniski to var izdarīt vienkārši, no Elektroenerģijas tirdzniecības likuma izsvītrojot trīs pantus.
Tad OIK sistēma tiktu pārtraukta, bet tādā gadījumā ir jārēķinās ar tiesiskām sekām,” pauda aizejošās valdības ekonomikas ministrs.
Viņš skaidroja, ka Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) paredz noteiktus “zaļās” enerģijas mērķus, proti, atjaunojamajiem energoresursiem kopējā energobilancē jāsasniedz 40%.
“Ja tik strauji pārtraucam OIK sistēmu, tad ir skaidrs, ka Latvija šos mērķus nesasniegs, lai gan patlaban sekmīgi virzāmies uz šo mērķu sasniegšanu. Ja neizpildīsim šos mērķus, pret Latviju iestāsies sankciju mehānisms un mēs par to maksāsim,” pauda Ašeradens.
Tāpat ministrs norādīja uz iespējamām investīciju tiesvedībām, jo, ņemot vērā ES un Latvijas likumdošanu, investori ir veikuši ieguldījumus “zaļās” enerģijas ražošanā.
“Atceļot tik strauji OIK, investori varēs pieprasīt kompensāciju par atkāpšanos no iepriekš likumos un noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Šāda scenārija gadījumā kompensācijās izmaksājamās summas variē no 200 miljoniem eiro līdz pat vienam miljardam eiro,” sacīja ekonomikas ministrs.
Ašeradens kā piemēru minēja Spāniju, kurā tika radikāli samazināts atbalsts “zaļai” enerģijai un rezultātā šī valsts ir zaudējusi virknē starptautisku tiesvedību. Arī Latvijā tika analizēta starptautiskā prakse, tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvāja OIK atcelšanas risinājumu, kas ļautu izvairīties no tiesvedībām.
“Es saprotu vēlmi, ka kaut kādas lietas pēkšņi pazūd, bet ir skaidrs, ka Latvijai tik un tā būs jāturpina pildīt apņemšanās palielināt “zaļās” enerģijas īpatsvaru, kā arī jāņem vērā investoru veiktie ieguldījumi,” uzsvēra Ašeradens.
Jau ziņots, ka Saeima pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinājuma pieņēmusi aicinājumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt tiesību aktus elektroenerģijas OIK atcelšanai no šā gada 31.marta, lai gan ministrija piedāvāja to atcelt no 2022.gada.
Vienlaikus ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV) Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja, ka OIK vietā cits atbalsta mehānisms “zaļās” enerģijas ražotājiem nebūtu jāievieš.
“Es uzskaitu, ka OIK vietā nekas nav jāliek. Mēs esam valsts vēl pietiekami tālā attīstības stadijā līdz ES vidējam līmenim. Mums ir jāpērk un jālieto enerģija, kas ir rentabla un, kas ir tirgus cenā. Šodien jau vēja parki drīz būs pilnībā rentabli, ja vēl nav, arī saules baterijas tūlīt būs rentablas.”
“Lai tādas valstis kā Norvēģija, Šveice, ASV un Japāna, kas mūsu dzīves līmeni ir galvastiesu pārsniegušas, ievieš šīs jaunās tehnoloģijas pirms tās ir rentablas. Es uzskatu, ka mums tās ir jāievieš tad, kad tās ir rentablas,” teica Šmits.
