No 18. uz 19. janvāri naktī ņemts ūdens ir dziedniecisks. Pat no krāna! 0
“Pasaules senākais, bet joprojām neatminētais noslēpums, kura atšifrēšana vēl ilgi būs gan fiziķu un ķīmiķu, gan mediķu, ezotēriķu un mistiķu uzdevums” – tā par ūdeni saka ārste un dziedniece Dzintra Bankova.
Zivis ierodas nērst ikrus tieši tajā upē, kur viņu pirmsākums. Smagi slimo pēdējā vēlēšanās pirms aiziešanas nereti ir padzerties ūdeni no viņu bērnības akas. Tātad ūdenim ir atmiņa, kas neredzamiem pavedieniem ieausta arī mūsu atmiņā?
Diez vai šis fenomens ir līdz galam izskaidrojams tikai ar racionālu pieeju. Tas drīzāk rosina domāt par dzīvības un nemirstības klātesamību ūdenī. Embrijs nobriest ūdenī un aizsargājas caur ūdeni.
Un ne velti jau kopš sendienām ūdeņiem tiek piedēvēts dievišķs raksturs. Tādas ir svētupes: Ganga indiešiem, Nīla ēģiptiešiem, Reina ģermāņiem, Daugava latviešiem, tāds – pasaules okeāns.
Katram sava un katrreiz savādāka, citā vārdā nosaucama sastapšanās ar ūdeni. Taču ik pilienā – vēstījums gan no cilvēces pirmsākumiem, gan nākotnes, tāpēc ūdeni vienlīdz svarīgi ne vien iekļaut formulās un aprēķinos, bet arī uztvert un baudīt kā dievišķu brīnumu, kas mums dāvināts, atgādina Dzintra Bankova.
Dziedniecībā svarīgās ūdens īpašības
* Kūstoša sniega un ledāju ūdens molekulām ir tāds pats diametrs kā mūsu šūnu membrānām, tāpēc ledus ūdenim vēl divas dienas pēc atkušanas piemīt spēja stiprināt un attīrīt organismu. Tas palīdz spēcināt imunitāti, mazināt holesterīna līmeni asinīs, kliedēt nogurumu, regulēt svaru, labvēlīgi ietekmē artrīta, vēnu varikozes, sirdskaišu un nieru vainu ārstēšanu, uzskata dziedniece.
* Ik gadu naktī no 18. uz 19. janvāri visā pasaulē ūdeņi uz dažām stundām kļūst svēti, jo pirms vairāk nekā 2000 gadiem tieši tad Jordānas upē tika kristīts Jēzus. Šajās nedaudzajās stundās ņemts ūdens ir dziedniecisks, tas arī vēlāk der gan iemalkošanai neveselības reizē, gan pievienošanai vannas ūdenim.
* Ūdens simbols kā horizontāla līkloču līnija (Māras līklocis) norāda uz elastīgumu un pielāgošanos, bet, vērsts vertikāli, tas aicina uz garīgu pilnveidošanos, apliecinot, cik šis elements izpausmēs daudzveidīgs. Tāda ir ūdens daba – vienlaikus dziedējoši maiga un grūti savaldāma.
Sastāvējies ūdens vājina mājas enerģētiku, tāpēc allaž jārūpējas, lai gan dzeramtraukos, gan vāzēs un akvārijos, gan sētas skaistumam ierīkotās ūdenstilpnēs tas allaž būtu svaigs.
* Sākot dienu, noteikti jānomazgā rokas un seja, vislabāk – zem dušas, tā vienlaikus atdodot ūdenim informāciju, no kuras gribas atbrīvoties, un ievadot tajā mīlestības vārdus pasaulei.
* Ik pa laikam ūdeni, ko paredzēts lietot pārtikā vai istabas puķu aplaistīšanai, vēlams atdzīvināt ar kādu lūgšanu vai līdzās traukam kvēpinot kadiķīti, timiānu, dievkociņu, vīraku.
* Sākot peldēšanās sezonu, vajadzētu parunāties ar ūdeni, apliecinot tam savu cieņu un apbrīnu.
* Relaksācijas gūšanai ieteicams biežāk būt pie ūdeņiem vai klausīties skaņu ierakstus, kuros dzirdama viļņu šalkšana. Labi arī lūkoties ūdenskritumu vai tekošu ūdeņu attēlos.
* No pusnakts līdz trijiem naktī, kad dabā miers, aktivizējas tumsas spēki, kam vara arī pār ūdeni – tad to labāk neaiztikt. Bet, ja uz šo zonu sliekšņa – tieši pusnaktī – pasmeļ ūdeni no akas vai ielej traukā no krāna, tas ilgi glabājas svaigs, dziedina, atvaira neveiksmes. Pēc pamošanās to var padzerties, ar to var samitrināt seju, apliet puķes, kopt māju vai citādi svētīt savu mītni.
