No 1. oktobra mainīta bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtība atsevišķās situācijās 19
No 1. oktobra mainīta vidējās iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalstam situācijās, kad slimības pabalsta saņemšanas laikā vai bērna kopšanas, grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā darba devējs darbiniekam izmaksājis kādu iepriekš nopelnītu prēmiju vai kad vidējās iemaksu algas noteikšanas periodā daļa ir bērna kopšanas atvaļinājums, daļa – darba ienākumi, informē LVportals.lv.
Portālā skaidrots, ka no 1. oktobra bezdarbnieka pabalstam mainīta līdzšinējā aprēķināšanas kārtība situācijās, kad slimības pabalsta saņemšanas laikā vai bērna kopšanas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājuma laikā darba devējs darbiniekam izmaksājis kādu iepriekš nopelnītu prēmiju vai kad vidējās iemaksu algas noteikšanas periodā daļa ir bērna kopšanas atvaļinājums, daļa – darba ienākumi.
Pilnveidoto kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 752 “Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta noteikumi” grozījumi, kas stājās spēkā 1. oktobrī.
Noteikumu regulējumu, mainītās normas un to piemērošanas situācijas ar piemēriem skaidro un atbildes uz LV portāla jautājumiem sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vadītāja Aiva Zīrāka.
Noteikumu grozījumi attiecas uz sociāli apdrošinātām personām, kurām ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un kurām:
– vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, un kurām darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
– vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā par visu kalendāra mēnesi vienlaikus ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts, un kurām darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir izmaksājis piemaksu vai prēmiju par darba izpildi pirms pārejošas darbnespējas vai cita veida pabalstu vai atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi.
Grozījumi attiecas arī uz personām, kuras iemaksu algas aprēķina periodā ir atradušās bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.
Šādos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, atkāpjoties līdz darba devēja algai, proti, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam (neatkarīgi no tā, cik tālu būtu jāatkāpjas – par 12 kalendārajiem mēnešiem, kas noteikti kā standarta aprēķina periods, vai tikai, piemēram, par četriem mēnešiem).
Ar grozījumiem MK noteikumos vidējās iemaksu algas aprēķināšanā bezdarbnieka pabalstam, kas tiek piešķirts, sākot ar šā gada 1. oktobri, ir divas galvenās izmaiņas.
Pirmā izmaiņa: ja mēnesī, kurā persona atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA), grūtniecības, dzemdību atvaļinājumā vai kurā saņēmusi slimības pabalstu par visu šo mēnesi, darba devējs ir izmaksājis prēmiju vai pabalstu, kas nav tieši saistīts ar darba izpildi, konkrēto mēnesi izslēdz no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina.
Otrā izmaiņa: ja 12 mēnešu perioda daļā, par kuru aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, persona strādājusi, bet perioda daļā atradusies ar bērna dzimšanu un kopšanu saistītajos atvaļinājumos, periodu vidējās algas aprēķinam nosaka par nepārtrauktu 12 mēnešu periodu, kur pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam.
Tas nozīmē, ka šādos gadījumos, lai noteiktu 12 mēnešu periodu, par kuru jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, atkāpjas līdz darba devēja pēdējai reģistrētajai darba algai.
MK noteikumu 5. punkta jaunajā redakcijā saglabāts iepriekšējā redakcijā definētais tiesību normas mērķis, bet papildināta kārtība, kā nosakāms jauns 12 kalendāra mēnešu periods vidējās algas aprēķināšanai.
Konkrēto normu turpmāk piemēros ne tikai tajās situācijās, ja visā 12 kalendāro mēnešu periodā persona ir atradusies ar bērna dzimšanu un kopšanu saistītajos atvaļinājumos un ir jāatkāpjas līdz darba devēja pēdējai reģistrētajai darba algai, bet arī tad, ja šie atvaļinājumi ir tikai šī perioda daļā.
Proti, atkāpšanās vairs nenotiek tikai par visu 12 mēnešu periodu līdz pēdējai darba devēja iemaksu algai, bet arī, piemēram, par vienu mēnesi, pieciem vai sešiem mēnešiem līdz pēdējai darba devēja iemaksu algai.
