No 1.maija ikviens varēs izvēlēties dabasgāzes piegādātāju līdzīgi kā šobrīd jau izvēlamies elektroenerģijas nodrošinātājus. Kā viss notiks? 30
Firmas gāzi brīvajā tirgū Latvijā pērk nu jau 5 gadus un skaidrs, ka Krievijas kara Ukrainā dēļ, augstu lecot cenām, tās sāpīgi sita pa produktu pašizmaksu. Tagad, no 1.maija, spēlēties ar labāko izvēli no tirgū esošajiem +/- pieciem piegādātājiem būs iespēja arī mājsaimniecībām. Tomēr arī te tirgus liberalizācija aizvien tiks stingri kontrolēta. Tātad tirgotājiem būs jāspēlē stingri regulētā tarifu koridorā. Valdības šonedēļ pieņemtajos noteikumos šos cenu griestus sauc par universālo pakalpojumu.
Plašāks stāsts par šo tēmu izskanējis TV24 raidījumā “STOPkadri”, kas ēterā skatāms katru svētdienas vakaru plkst.19.00.
Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāre: “Ja līdz 1.maijam vēl nebūs atradies savs īstais un vislabākais tirgotājs, tad šajā brīdī atbilstoši likumam un arīdzan ministru kabineta noteikumiem lietotāji automātiski, bez papildu darbībām sāks saņemt universālo pakalpojumu, kas ir šis pakalpojums, no kura var atteikties jebkurā brīdī bez jebkādas soda naudas, kas nodrošina fiksētu cenu uz 6 mēnešiem un kas šajā pārejas periodā arī nodrošina paredzamu maksimālo cenu, zem kuras tad dažādi tirgotāji sacentīsies, bet kas nodrošina šo te paredzamo izmaksu, kas būs zemāka nekā šobrīd esošā izmaksa plītiņu tirgotājiem un attiecīgi arī zemāka nekā šobrīd tarifs.”
Savas izvēles jāizdara arī tiem, kuri gāzi lieto apkurei. Tiem sirdi sildīs prāvāki ietaupījumi, vismaz tā sola valdība. Savukārt, ja gāze mājās liesmo tikai ēst gatavošanai, tad var pat nogaidīt un rūpīgāk sarēķināt izvēli. Piemēram, vadoties no pieredzes elektrības tirgū, katra ceturtā mājsaimniecība vēl šobrīd, 8 gadus pēc liberalizācijas, ne reizi nav painteresējusies par iespējami izdevīgāko tarifu pie līdzšinējā tirgotāja vai jauna. Bet vēl jo būtiskāks šajā mirklī parādās jautājums, vai liberalizētā tirgū ar brīvu konkurenci nākamajā apkures sezonā valdība vispār teorētiski drīkstēs mesties līdzmaksāt par gāzi, ja pēkšņi tās cena atkal ies augšā, jo to vienkārši varēs interpretēt par negodīgu tirgus ietekmēšanu.
Raimonds Čudars, klimata un enerģētikas ministrs: “Šajā gadījumā tirgus atvēršana būtiski neietekmē situāciju vai iespējamo nākotnes lēmumu, ja mums šāds lēmums ir jāpieņem saistībā ar drastisku cenu lēcienu. Šobrīd mēs saskaramies ar situāciju, kad pieprasījums unn piedāvājums enerģētikā kopumā Eiropā ir adekvāts. Mēs redzam, ka gāzes cenas ir Eiropas tirgū nostabilizējušās. Tajā pašā laikā mums jābūt gataviem, ja situācija drastiski izmainās. Un šeit ir runa par daudz mērķētājas sistēmas izveidi mājsaimniecībām, kura ir paralēla sociālās palīdzības sistēmām pašvaldībās un kura tiešā veidā ir saistīta ar enerģētikas cenu bezprecedenta kāpumiem.”
Gāzes tirgus liberalizācija patiesībā atnāk laikā, kad daudzi kož lūpā par to, ka ir bijuši īstermiņa domātāji un sākumā, kad leca cenas pagājušajā gada rudenī, pieķērušies pie “Latvenergo” it kā garšīgā piedāvājuma – fiksēta cena, jā, bet ar tagad diezgan sāpīgu izstāšanās cenu, kas jāmaksā kā soda nauda. Tie, kas savukārt palika pie mainīgā tarifa, kuru var iemācīties lietot naktīs un daudzos citos veidos sev par labu pieregulēt kaut vai iekārtas un pat dzīves paradumus tie šobrīd citreiz pat nepārmaksā desmitkārtīgu cenu atšķirību. To, lūk, nozīmē liberālais tirgus!
L.Kurevska: “Ilgtermiņā vienmēr vislētākais pakalpojums būs birža, bet tad jautājums ir par to, cik ilgs ir ilgtermiņš un kāda ir mūsu spēja absorbēt cenu šoku.”
