No 1. aprīļa – lētākas zāles 1
Kā sokas ar cenu samazināšanu valsts kompensējamiem medikamentiem, kāds liktenis sagaida mazās slimnīcas reģionos un kas tiek darīts, lai vecuma pensija palielinātos, – par to Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes sēdē senioriem stāstīja veselības ministre Ilze Viņķele un labklājības ministre Ramona Petraviča.
“No 1. aprīļa ģimenes ārstiem un speciālistiem, izrakstot pacientiem valsts kompensējamos medikamentus, būs pienākums receptēs norādīt to aktīvo vielu, kura ir vienāda vairāku ražotāju zālēm ar dažādiem nosaukumiem, iepakojuma veidiem, to sastāvā esošām palīgvielām un cenu, kura var ievērojami atšķirties.
Arī Pasaules veselības organizācija iesaka zāļu pieejamības palielināšanai vairāk lietot ģeneriskos medikamentus. Aptiekām turpmāk būs pienākums izsniegt pacientam lētāko medikamentu, kas satur attiecīgo aktīvo vielu.
Pēc mūsu aplēsēm, tas apmēram par 20% samazinās pacientu līdzmaksājumus. Nereti nācies sastapties ar situāciju, ka, saņemot zāles, kuras tiek kompensētas 70 vai 90% apmērā, pašam jāpiemaksā pāri par desmit eiro,” norādīja veselības ministre Ilze Viņķele.
Neesot jāuztraucas arī par to, ka jaunā kārtība vairs neļaus aptiekā saņemt gadu gadiem lietotās, ārsta individuāli piemeklētās zāles, it īpaši tad, ja ir kontrindikācijas to nomaiņai, piemēram, alerģiska reakcija vai kas cits. Ģimenes ārstam vai speciālistam būs tiesības pacientiem izrakstīt iepriekš lietotos medikamentus, tikai ambulatorajā kartē būs jāieraksta to lietošanas medicīniskais pamatojums.
Lieltirgotavas negribot piekāpties
Pārrunas par pievienotās vērtības nodokļa un piecenojuma mazināšanu medikamentiem diemžēl nerit tik raiti. Latvijā zālēm šis nodoklis ir 12%, kamēr Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%, turklāt daudzu medikamentu cenas Latvijā ir augstākas nekā citur Baltijā.
Kā atzina ministre, PVN zālēm ir tikai aisberga redzamā daļa, daudz lielāka ietekme uz cenu veidošanos ir piecenojumam – pagaidām nedz aptiekas, nedz zāļu lieltirgotavas nevēlas labprātīgi mazināt savu peļņu.
Piemēram, viens no Veselības ministrijas piedāvājumiem – piemērot zālēm tādu pašu piecenojumu kā Lietuvā – samazinātu lieltirgotavu kopējo peļņu aptuveni par 12 miljoniem eiro gadā (pavisam tā ir ap 43 milj.). Veselības ministrija vērsusies pie lieltirgotavām ar prasību pamatot šī piecenojuma apmērus, kuri salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijā ir augstāki.
Lai neslēgtu mazās aptiekas
Ministrija šobrīd strādā arī pie aptieku izvietojuma kritērijiem, lai aizkavētu to slēgšanu reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu. Tiek pat pieļauta iespēja šo aptieku darbību finansiāli atbalstīt. Lai palielinātu zāļu pieejamību, tiek apsvērtas iespējas izveidot mobilās aptiekas, piedāvāt iespējas zāles sūtīt pa pastu vai iegādāties pie ģimenes ārsta.
“Ikvienam droši vien nācies sastapties ar situāciju, kad ārsta izrakstītās zāles aptiekā nav pieejamas, nav zināms, kad tās būs vai arī pēc tām jādodas uz aptieku otrā pilsētas galā. Lai šādus gadījumus mazinātu, aptiekām būs pienākums deklarēt savus zāļu krājumus, lai nebūtu tā, ka lieltirgotava savām aptiekām medikamentus dod, bet konkurentu aptiekām nedod.
Vērtējot valsts kompensējamo zāļu krājumus un pamanot, ka kādas zāles Latvijas pacientiem varētu pietrūkt, turpmāk varēs uzlikt pagaidu ierobežojumus šo zāļu eksportam uz ārzemēm,” uzsver ministre.
Līdz maija beigām Veselības ministrija plāno pabeigt dažāda līmeņa slimnīcu revīziju, bet jūlijā nākt klajā ar izvērstu situācijas analīzi un rīcības piedāvājumiem. “Prognozes ir tādas, ka vairākas mazās reģionālās slimnīcas acīmredzot pieredzēs sava darbības veida maiņu, atsakoties no speciālistu diennakts dežūrām, bet nodrošinot plašāku ambulatoro un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu klāstu.
Analizējot iegūtos datus, redzams, ka pacientu plūsma ir tik neliela, ka dežūrspeciālistus varētu aizstāt ar slimnīcu organizēta vai vieglāk ekipēta NMPD transporta palīdzību, kurš nogādā pacientus augstāka līmeņa slimnīcā, bet pēc tam – mājās,” atklāja Ilze Viņķele.
Pilnveidos pensiju indeksācijas kārtību
Labklājības ministre Ramona Petraviča atgādināja, ka sociālajai jomai papildus no valsts budžeta piešķirti 300 miljoni eiro. No šīs summas 200 miljoni paredzēti pensiju indeksācijai. Vislielākie ieguvēji bija pensionāri ar darba stāžu virs 45 gadiem.
“Turpinām minimālā ienākumu līmeņa pilnveides plānu. Notiek sarunas ar pašvaldībām, lai no nākamā gada celtu garantēto minimālo ienākumu līmeni, kā arī pārskatīt robežu, no kuras persona atzīstama par trūcīgu un maznodrošinātu.
Pilnveidojot pensiju indeksācijas kārtību, ministrija ir atvērta dažādiem risinājumiem – vai nu visām vecuma pensijām piemērot 100% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma, vai tās indeksēt divas reizes gadā, vai arī lielās pensijas indeksēt tikai ar patēriņa cenu indeksu, lai lielāks pieaugums būtu tieši mazajām pensijām,” uzsvēra ministre.
Izaudzināji bērnus – ej pensijā agrāk!
LPF vadītāja Aija Barča pastāstīja par federācijas ierosinājumu: “Šobrīd ir tā – ja vecāki vai aizbildnis ne mazāk kā astoņus gadus aprūpējis bērnu ar invaliditāti vai piecus vai vairāk bērnus un darba stāžs ir 25 vai vairāk gadu, viņi var pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus agrāk. Mēs vēlamies ieviest normu, ka tie, kuri izaudzinājuši četrus bērnus, var pensionēties četrus, bet tie, kuri trīs bērnus, – trīs gadus pirms valstī noteiktā vecuma.”
Nākamnedēļ federācijas Pensiju komisijas sēdē diskutēšot par šo jautājumu. Plānots pārspriest arī priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā izmaksājamo pensijas apmēru līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, paaugstinot to līdz 70% līdzšinējo 50% vietā. Savu redzējumu pensionāri plāno pēc tam iesniegt Labklājības ministrijā.
