Vai mediķi izdarīja visu iespējamo, lai glābtu Latvijā labi pazīstamā slēpošanas trenera Eiduka dzīvību? Skaidro NMPD vadītāja 72
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīzes” 22. novembra numura raksts “Vai izdarīts viss dzīvības vārdā?” radījis plašu rezonansi sabiedrībā, jo publikācijā tika izteiktas šaubas, vai neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu brigāde izdarīja visu iespējamo, lai glābtu Latvijā labi pazīstamā slēpošanas trenera Ingus Eiduka dzīvību.
Viņš, būdams pilnībā vakcinēts, inficējās ar kovidu, divreiz sauca Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un pēc trīs nedēļu cīņas par dzīvību 2. novembrī mira Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. I. Eiduka meita Patrīcija “Latvijas Avīzei” stāstīja, ka pirmajā reizē, kad atbraukuši “ātrie” un tēvs nav aizvests uz slimnīcu, skābekļa piesātinājums asinīs viņam esot bijis tikai 87 procenti.
“LA” vaicāja, vai dienests šo gadījumu ir izvērtējis. NMPD vadītāja Liene Cipule vakar atbildēja (publicējam saīsināti): “Sākotnējais izvērtējums liecina, ka dienesta mediķu rīcība ir bijusi atbilstoša. Oktobra sākumā spēkā esošais Valsts operatīvā medicīniskā komisijā apstiprinātais algoritms paredzēja izsaukumā Covid-19 pacienta stāvokli vērtēt, ņemot vērā vairākus rādītājus, tostarp, kura saslimšanas diena, cik dienas ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, cik tā ir augsta, kāda ir elpošanas frekvence, skābekļa koncentrācija asinīs, asinsspiediens, pulss, cukura līmenis, elektrokardiogramma.
Tāpat Covid-19 pacientiem ir veicams objektīvais stāvokļa novērtējums, tajā skaitā plaušu auskultācija.
Turklāt skābekļa koncentrācija asinīs izsaukumā tika mērīta atkārtoti ar 30 minūšu intervālu.
Dienests uzsver, ka visa informācija [..] tiek reģistrēta elektroniskajā izsaukumu kartē, kas ir medicīniskā dokumentācija. Par jebkuru izsaukumu ir iespējams precīzi pa minūtēm izsekot līdzi visām brigādes veiktajām darbībām ar pacientu, tajā skaitā veselības rādītājiem. Pēc pieprasījuma šo informāciju dienests nodod arī kontrolējošām institūcijām, kad tās vērtē pacientiem sniegto palīdzību.
Iespējams, tas novērstu situācijas, kad publiskajā vidē nonāk neprecīza vai nepārbaudīta informācija, kas mazina uzticēšanos mediķu darbam un vairo nedrošības sajūtu sabiedrībā. Dienests izsaka visdziļāko līdzjūtību pacienta ģimenei un tuviniekiem.”