NMPD nāk klajā ar jaunu darbības algoritmu: uz mazāk akūtiem izsaukumiem var arī nedoties 39
Ņemot vērā Covid-19 izplatību un slimnīcu noslodzi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) izsludinājis jaunu algoritmu, liekot mazāku uzsvaru uz tādiem izsaukumiem kā mazāk akūtas traumas vai paaugstināta temperatūra, trešdien preses konferencē pavēstīja NMPD direktore Liene Cipule.
Viņa skaidroja, ka, pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, pirmos pārtrauca izsaukumus uz mazāk akūtām situācijām, taču šobrīd jau uz pusi mazināta arī trešās prioritātes pacientu, kuri var gaidīt līdz divām stundām izsaukumu izpildē.
“Šeit pirmām kārtām ir sitiens pa traumām, temperatūrām, drudžiem un hipertensiju, kā arī mēs skatīsimies uz tiem pacientiem, pie bērniem mēs, protams, dosimies, bet arī akūtas sāpes vēderā varētu būt tāda situācija, kad mēs lūdzam pacientu ar taksi doties uz slimnīcu, jo mēs uz tādu izsaukumu varam nedoties,” atklāja Cipule.
Pēc viņas paustā, šobrīd situācija viennozīmīgi ir smaga – jau patlaban slimnīcas rīkojas atbilstoši situācijai, izrakstot pacientus, kurus citos apstākļos potenciāli vēl paturētu stacionārā.
“Ne vienmēr tas atbilst pacienta interesēm, bet arī šī ir pacientu šķirošanas sadaļa, kas notiek, kad šie pacienti, kuri var doties mājās, tiek izrakstīti pat tad, ja iepriekšējā laikā, piemēram, pirms nedēļas, viņi turpinātu ārstēties slimnīcā,” klāstīja dienesta direktore.
“Iepriekšējā dežūra bija viena no smagākajām – (..) mums izveidojās rindas pie slimnīcām, mēs reāli braukājām ar pacientiem, starp trijām slimnīcām meklējot, kur viņus varētu novietot – Covid-19 pacientus, pacientus smagā stāvoklī un skābekļa atkarīgus pacientus. Tikpat grūti mums gāja ar terapijas profila pacientu stacionēšanu. Tāpēc es gribētu izteikt milzīgu pateicību slimnīcām, kas darīja visu, lai šīs dienas sastrēgumus mēs varētu novērst. Tomēr ir atkal šodiena, rītdiena un process turpinās,” skaidroja NMPD vadītāja.
Cipule tādējādi aicināja sabiedrību solidarizēties ar mediķiem, uzņemoties lielāku atbildību par to, uz kādiem pacientiem tiek novirzīti resursi.
“Tas nozīmē, ka jums jābūt gataviem parūpēties par sevi pašiem, jums jābūt gataviem dzert tās zāles, kuras ārsts jums ir norādījis, lai nebūtu nepieciešams nonākt slimnīcā, jums ir jāparūpējas, lai mājās būtu viss nepieciešamais drudža ārstēšanai un pirmās palīdzības nodrošināšanai,” stāstīja dienesta vadītāja, piebilstot, ka būtu arī jāsagatavojas iespējamībai, ka uz ārstniecības iestādi varētu nākties doties paša spēkiem.
Jau ziņots, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis šodien žurnālistiem pauda, ka Covid-19 izplatība Latvijā pašlaik notiek tik strauji, ka slimības apturēšanai nepietiktu pat ar vakcinācijas pret Covid-19 tempa būtisku kāpināšanu, un tā vietā vismaz sākotnēji nepieciešams ieviest vienādus ierobežojumus gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai apturētu saslimstības kāpumu.
Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par 16 Covid-19 pacientu nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Līdz šim vairāk saslimušo Latvijā tika konstatēts tikai pērn 31.decembrī, kad Covid-19 atklāja 1861 iedzīvotājam. Līdz ar lielo saslimušo skaitu strauji ir kāpis divu nedēļu kumulatīvais rādītājs – dienas laikā tas palielinājies no 627,9 līdz 680,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Augstāks kumulatīvais rādītājs Latvijā ir bijis vērojams tikai septiņas dienas iepriekšējās ziemas Covid-19 viļņa “pīķa laikā” janvāra vidū. Līdz šim augstākais saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā ticis fiksēts 10.janvārī – 693,9, bet 16. un 17.janvārī tas bija attiecīgi 690,3 un 690,2.
