“Viss sākās ar Covid-19 šoku pērn pavasarī.” Kā nišas produktu ražotāji Latvijā spēja noreaģēt un izmantot pašizolāciju 3
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2020. gadā nopelnīts gandarījums graudu nozarē – par vareno ražu un tirgus piedāvātās cenas solīdo augstumu, bet piena un gaļas ražotājiem gan gājis kā pa viļņiem galvenokārt vīrusa Covid-19 nesto traucējumu dēļ, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Cūkgaļa zem pašizmaksas
Iekšzemē un ārzemēs būtiski mainījušās iespējas ar Latvijā saražotā pārdošanu. Gada sākumā cūku audzētāji priecājās par labo cenu, bet tagad katra cūka tiek pārdota ar 30–40 eiro zaudējumiem.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izceļ cūkkopību kā 2020. gadā visvairāk cietušo nozari, ko ietekmējusi ne tikai pandēmija, bet arī Āfrikas cūku mēris ir “nospiedis nozari uz ceļiem”.
Kopš aprīļa cūkgaļas cena ir tikai samazinājusies un decembrī sasniedza jaunu negatīvu rekordu pēdējo 30 gadu laikā – iepirkuma cena ir 0,73 eiro par dzīvsvara kilogramu. Cenas samazinājums ir -35% no gada sākuma.
Kopš septembra Latvijas cūku audzētāji spiesti realizēt saražoto produkciju zem pašizmaksas, kas šobrīd jau sasniedz -30%. Arī Āfrikas cūku mēris Vācijā ir veicinājis šo cenu kritumu, jo visa Vācijas saražotā cūkgaļa paliek ES vienotajā tirgū, tādējādi tirgū piedāvājums pret pieprasījumu ir 185% no nepieciešamā apjoma cūkgaļai.
“Cenas strauji krīt, cūkgaļa netiek realizēta paredzētajā laikā un zaudē tirgus kondīciju. Cenu haoss, kas ir radies Vācijas cūkgaļas tirgū, tiek pārnests uz pārējām ES dalībvalstīm. Būtiski gan atzīmēt, ka cūkgaļas cena veikalu plauktos nesamazinās un to neizjūt savos maciņos Latvijas patērētājs,” vēsta LOSP pārstāvis Gundars Jankovs.
Latvijā likvidēti 966 ganāmpulki
Arī piena lopkopība ir sarežģītā situācijā, jo piena iepirkuma cena ir viena no zemākajām visā ES, bet vērojams lopbarības izejvielu cenu straujš kāpums, piemēram, sojas cena kāpusi no 349 eiro/t jūlijā līdz 452 eiro/t decembrī.
Pašreizējā situācija piena lopkopībā joprojām ir saspīlēta, no gada sākuma Latvijā likvidēti jau vairāk nekā 966 ganāmpulki, vēsta LOSP.
Arī putnkopībā pandēmija un straujais izejvielu cenu kāpums, svaigas vistas gaļas un olu imports no Polijas, Ukrainas un Lietuvas par dempinga cenām novedis nozari sarežģītā situācijā.
Nišas produktu vairāk
“Šis gads ir bijis zīmīgs ar visstraujākajām izmaiņām pārtikas nozarē. Viss sākās ar Covid-19 šoku pavasarī. Mainījās pirkšanas un patēriņa paradumi, mainījās finansējuma pieejamība, tas viss izraisīja e-komercijas un tehnoloģiju uzrāvienu nozarē.
Bet nekur jau nepazuda aizsākušās tirgus attīstības tendences. Nišas produktu – bezglutēna produktu, bezlaktozes un diabētisko produktu, kā arī daudzveidīgo bioloģisko produktu pieaugums. Vērojama fleksitāro, veģetāro, vegāno diētu strauja attīstība,” stāsta LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.
Uz šīm izmaiņām veicīgi reaģējuši mūsu nozares flagmaņi.
Kooperatīvi “VAKS” un “Latraps” veidos pirmo dzelteno zirņu proteīna ražotni Austrumeiropā un piedāvās inovatīvu produktu globālajam tirgum no vietējām izejvielām.
Savukārt SIA “Karavela” jau strādā pie vegānā tunča ražošanas tehnoloģijas no zirņu proteīna.
Tāpat tikai aktuālāks kļūst uzņēmumu sociālās atbildības, “zero waste”, klimatu saudzējošu produktu ražošanas filozofiju pieprasījums. Šeit nopietnas investīcijas ir veikusi “Orkla grupa” un AS “Balticovo”.
Arī nākotnē uzņēmumiem jārēķinās, ka būs jauni regulējumi un prasības, kam būs nepieciešami ieguldījumi. Patīkams pārsteigums gan ir deviņu mēnešu eksporta rādītāji.
Lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtība 2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies par 5,7%, te lielu ieguldījumu devuši graudkopji.
Lai arī LOSP 2020. gadu vērtē kā tādu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību, krīzē ir izdevies nodrošināt Latvijas patērētājus ar vietējiem pārtikas produktiem un šīs nozares 2020. gadā ir spējušas nodrošināt vairāk nekā 40% no eksporta tirgus, vērtē LOSP priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
