NĪN slogu pārliks uz nedzīvojamām ēkām 4
Marta sākumā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti tieslietu ministra Jāņa Bordāna izdaudzinātie priekšlikumi radikāli mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību.
Par tā dēvētajiem primārajiem mājokļiem, tostarp zemi un uz tās uzceltajām dzīvojamām ēkām, kurās īpašnieki deklarējuši pastāvīgo dzīvesvietu un kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, nodoklis nebūtu jāmaksā vispār.
Savukārt nodokļa aprēķini turpmāk balstītos uz Valsts zemes dienestā īpaši noteiktu vērtību, kas būtu mazāka par īpašuma kadastrālo novērtējumu. No 2022. gada 1. janvāra šo “specvērtību” nodokļa aprēķinam noteiktu ģimeņu privātmājām un dzīvokļiem daudzstāvu dzīvojamos namos un dzīvojamās apbūves zemei.
Kā skaidrots tieslietu ministra priekšlikumiem pievienotajos paskaidrojumos, Lietuvā ar nodokli neapliek mājokli, kuram kadastrālā vērtība nepārsniedz 220 000 eiro. Ja īpašnieka apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, tad ar nodokli neapliekamais minimums jau ir 286 000 eiro. Igaunijā ģimenes privātmājas īpašniekam nodoklis nav jāmaksā par zemi zem ēkas līdz 1500 kvadrātmetru platībā.
Pašvaldībās pauž bažas, ka, īstenojot šos priekšlikumus, tām samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Tieslietu ministrijā pieļauj, ka pēc visdrūmākajām prognozēm ieņēmumi varētu samazināties Daugavpilij (-593 734 eiro), Liepājai (-923 954 eiro), Rēzeknei (-158 228 eiro), Ādažu novadam (-1 658 464 eiro), Cēsu novadam (-68 460 eiro), Jelgavai un novadam (-364 471 eiro), Ogres novadam (-710 887 eiro), Olaines novadam (-240 381 eiro), Saulkrastu novadam (-1 058 296 eiro) un Siguldas novadam (-401 570 eiro). Tie pašlaik gan esot vien provizoriski aprēķini.
Toties Jūrmalas un Rīgas pilsētu, Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Ķekavas, Liepājas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Mārupes, Preiļu, Rēzeknes, Salaspils, Saldus, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Ulbrokas, Valkas, Valmieras un Ventspils novadu pašvaldībām, salīdzinot ar 2018. gadu, 2022. gadā ieņēmumi palielinātos.
Jautāts, uz kā rēķina tie palielinātos, tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs atbild, ka izskaidrojums tam esot vienkāršs. Piemēram, 2018. gadā Gulbenes novada pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 1 178 160 eiro apmērā. No tiem tikai 67 080 eiro jeb 5,7% bija ieņēmumi par mājokļiem.
Bet ieņēmumi par zemi zem mājokļiem bija aptuveni 96 611 eiro jeb 8,2% no kopējiem ieņēmumiem. Tādējādi primārā mājokļa atbrīvojums no nodokļa būtu tikai 13,9% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem. Pārējo ieņēmumu daļu veidoja nodokļa ieņēmumi par zemi un ēkām, kuras nav dzīvojamās un kuras plānotais atvieglojums neskartu.
Tieslietu ministra priekšlikumiem pievienotajos paskaidrojumos teikts, ka nodokļa ieņēmumi varot palielināties arī citu iemeslu dēļ. Pirmkārt, aprēķinos un prognozēs neesot ņemti vērā šķūnīši un citas palīgēkas.
Otrkārt, neesot ņemts vērā, ka par mājokļiem, kuri pieder juridiskām personām jeb firmām, “specvērtību” nodokļa aprēķinam nepiemēros. Treškārt, to nepiemēros arī mājokļiem, kuru īpašnieki nebūs deklarējuši tur savu pastāvīgo dzīvesvietu. Ceturtkārt, aprēķini neietver graustus.
Cerības uz lielākiem ieņēmumiem tiek saistītas ar to, ka pēdējoreiz kadastrālās vērtības tika pārskatītas 2012. gadā. Bet aizvadītajos astoņos gados nekustamo īpašumu cenas tirgū ir cēlušās. Šos trūkumus cer novērst Valsts zemes dienestā gatavotā jaunā uzlabotā kadastrālā vērtēšana.
Maksimāli pietuvinot kadastrālās vērtības tirgus vērtībām un pārvērtējot pēdējos 10 gados uzbūvētās ēkas, lielāki nodokļa ieņēmumi atsvērtu nodokļa ieņēmumu samazinājumu par primārajiem mājokļiem.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas lietās Sanita Šķiltere teic, ka pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm visu tā dēvēto nedzīvojamo ēku kadastrālās vērtības 2022. gadā būtu 8,5 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni divas reizes lielākas, nekā bija 2018. gadā, kad tās bija 4,27 miljardu eiro apmērā. Tādējādi nodokļa slogs nekur nepazudīs, no dzīvojamām ēkām to pārliks uz nedzīvojamām.
Pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) politikas komisijas deputātu pieprasījuma Valsts zemes dienestam uzdots sagatavot projektētās kadastrālo vērtību kopsummas līdz šī gada 1. maijam. Savukārt pēc valdībā nolemtā jaunajām kadastrālajām vērtībām, kuras nodokļa vajadzībām tiks izmantotas no 2022. gada 1. janvāra, jābūt gatavām 2021. gada martā.
