Aleksandrs Kiršteins: Nils Ušakovs un Kremļa imperiālisms 25
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs intervijā interneta portālam “TVNET” apgalvo, ka Krievijas rīcība, pievienojot Krimu, esot tas pats, kas latviešu nacionālistu prasība pēc Abrenes.
Ušakova kungs apgalvo, ka Krima vienmēr esot bijusi krievu zeme, lai gan Krimā viņi parādījās tikai 1783. gadā pēc Krievijas armijas iebrukuma. Bēgot no represijām, vietējie masveidā emigrēja uz Turciju, kurā tagad dzīvo pieci miljoni tatāru pēcnācēju. Kad 1944. gada maijā izsūtīja visus Krimas tatārus, viņu vēl siltajos mājokļos ievācās armijas augstākie virsnieki un nomenklatūras pārstāvji. Lai pilnībā pabeigtu Krimas pārkrievošanu, 1944. gada jūnijā izsūtīja arī visus grieķus, bulgārus un armēņus. Vietējo kapu pieminekļus ienācēji izmantoja jaunu mājokļu būvniecībai. Brežņeva laikā uz Krimu pārcēla vēl 500 000 cilvēku no Voroņežas, Rostovas, Tambovas un citām vietām. Tā Krima kļuva krievu zeme “faktiski un pēc vietējo iedzīvotāju noskaņojuma”.
Krimas separātismu izraisot sliktais ekonomiskais stāvoklis, saka Ušakova kungs. Te jāatgādina, ka Krimas AP jau 1992. gadā pasludināja Krimu par neatkarīgu valsti ar krievu valodu kā vienīgo valsts valodu. Jeļcins to neatbalstīja, tomēr Krima saglabāja stipru autonomiju. Britu žurnāls “Economist” (1995.15.07.) konstatē: “Ļoti maz ir tādu krievu, kuriem būtu dziļas saknes Krimā, lai gan Krimu krievi iekaroja jau Katrīnas Lielās laikā un tā bija Krievijas sastāvdaļa līdz 1954. gadam.” Vai te nav līdzība ar Latviju, kurā arī daudziem joprojām nav ne sakņu, ne vēlmes tādas iegūt?
Vienīgā Abrenes un Krimas aneksiju līdzība saskatāma Krievijas noslēgto līgumu laušanā. Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no visām prasībām pret Latviju 1920. gada miera līgumā, bet 1994. gadā, parakstot Budapeštas vienošanos kopā ar ASV un Lielbritāniju, garantēja Ukrainas teritorijas nedalāmību apmaiņā pret tās atteikšanos no kodolieročiem.
Jocīgi izklausās Ušakova taisnošanās par “SC” sadarbību ar Putina “Vienoto Krieviju”, kas veicinot tūrismu un kravas plūsmu ostā. Kas tūristu skaitu ietekmē vairāk – Putina labvēlība vai rubļa kursa kritums par 25%? Kas attiecas uz kravām ostā, nopietnāk būtu analizēt, kā tās ietekmēs investīciju aizplūšana no Krievijas. Vai Rīgas brīvostas valdes loceklim nav jāmeklē citas alternatīvas kravu plūsmām? Vai Ušakova kungs tiešām tic, ka Krimas okupācija un Krievijas pasu dalīšana vietējiem iedzīvotājiem neizraisīs jaunu sankciju vilni pret Krieviju?
Nila Ušakova amats liek viņam pārstāvēt Rīgu attiecībās arī ar starptautiskajām organizācijām, tāpēc mums nopietni jāpārdomā, kādu zīmi 21. gadsimtā pasaulei sūta cilvēks, kas nespēj nosodīt Ukrainas teritorijas daļas prettiesisko pievienošanu Krievijai.
