Nikotīns ir inde, bet valsts maciņš no tās kļūst biezāks – nacionālās vai biznesa intereses? 46
TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” tiek diskutēts par grozījumiem Tabakas likumā un uzdots jautājums – kāpēc vispār nepieciešami alternatīvi produkti cigaretēm.
Toms Lūsis, sociālo mediju aktīvists, norāda, ka Latvijā smēķē 25% iedzīvotāju. No tā izriet dažādas veselības problēmas un slodze veselības aprūpes jomā. Viņš pastāsta par kādu Lielbritānijas pētījumu, kurā aprēķināts, ka pāriešana uz alternatīviem produktiem cigaretēm palīdzētu ietaupīt pusmiljardu mārciņu gadā, un viņu valstī smēķē tikai 10% iedzīvotāju.
Ar jēdzienu “alternatīvi produkti” tiek domāti nikotīna spilventiņi, elektroniskās cigaretes un visi jaunie produkti, kas nenoliedzami ir mazāk kaitīgi, T.Lūsis pastāsta, taču Ingrīda Circene, 14. Saeimas deputāte (JV), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedre, bijusī veselības ministre, uzsver:
“Jūs aicināt, lai sabiedrība tiek indēta,” viņa pauž bažas. Lai varētu apgalvot, ka alternatīvs produkts ir mazāk indīgs, ir atkarīgs no tā, cik daudz tas tiek lietots un kāda ir deva, viņa uzsver.
Alternatīvas, kas nesatur nikotīnu, bet gan propilenglikolu un glicerīnu, izraisa receptorārās sistēmas kairinājumu, var izraisīt astmu un psihotoksiskus efektus. Šīs alternatīvas nav mazāk kaitīgas, norāda I.Circene.
Viņa saka, ka labāk būtu piepildīt valsts budžetu, pārdodot finiera plāksnes, nevis nikotīna spilventiņus. “Es neesmu pret finiera plāksnēm, es esmu par nacionālajām interesēm,” spraigajā diskusijā skaidro E.Mase.
I.Circene pastāsta par Somijas piemēru, taču E.Masei ir pretarguments: “Lai mēs varētu atmest, ir jāizglīto sabiedrība!”
Aģentūra LETA ziņoja par nesen veiktu tirgus pētījumu kompānijas “SKDS” aptauju, pēc kuras tika secināts, ka, ņemot vērā kontrabandas faktoru, 67% iedzīvotāju uzskata, ka kopumā atsevišķu tabakas un nikotīna izstrādātāju un aromatizētāju aizliegums nemazinās to patēriņu Latvijā.
Vienlaikus 20% respondentu uzskata, ka patēriņš mazināsies, savukārt 13% bija grūti atbildēt.
Tāpat respondenti norādījuši, ka aizlieguma gadījumā šo produktu lietotāji pāries uz cigaretēm vai tabakas lietošanu (31%), vai pārtrauks veselībai kaitīgo ieradumu (6%).
Vaicāti par bezdūmu produktu klāsta pieejamību pieaugušajiem, respondenti drīzāk piekrīt (34%) vai pilnībā piekrīt (26%), ka šādiem produktiem jābūt pieejamam. Savukārt 17% respondentu nepiekrīt, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem.
Taujāti par to, vai pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai, 48% respondentu kopumā piekrita apgalvojumam, kamēr 26% nepiekrita.
No tiem respondentiem, kuri lieto tabaku vai nikotīnu saturošus produktus, vairākums iegādājas tos vispārējos mazumtirdzniecības veikalos. Vienlaikus e-cigaretes un līdzīgus izstrādājumus specializētajos veikalos iegādājas 48% aptaujas dalībnieku.
Aptauja veikta martā, piedaloties Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptaujā piedalījās 2015 respondenti.