– Kā skatāties uz ZZS iespējām? Viņi taču nav atteikušies no “lauku lietas”. 18
– Viņiem zemnieki vairāk vai mazāk arī vajadzīgi uz pāris dienām, kad jāiet pie urnām un jādabū partija pie silītes. Pēc tam jāmēģina mākslīgi pieturēt zemnieciņu, pa druskai piebarojot ar Eiropas fondu naudiņām. Kas tās dabū, ir puslīdz apmierināts. Taču Rīgas partijām ir tāda slimība – līdzko laukos kas sāk attīstīties, tā jāiznīcina. Jābūt tikai Rīgā, un ZZS neko daudz tur nevar iebilst. Bet viņiem būtu jāstāv un jācīnās, lai viss nenotiek tikai uz vieniem vārtiem, lai nav reģionu un lauku greizsirdīga gremdēšana.
– Mīļā Straujuma, to visu noklausoties, var sastāvēt “Vienotībā” un būt galvenā persona Rīgas partijā?
– Par to jau runāju, ka neder noklausīties un kārtējoreiz meklēt attaisnojumus, kāpēc nevar izdarīt. Vajag meklēt, lai varētu izdarīt. Reizēm pietiek kaut ar to, ka Rīga neliek kāju priekšā attīstībai. Mums trūkst riktīga saimnieka, kas pārraudzītu saimniecību, liktu strādāt tiem, kam ir jāstrādā.
– Prezidents Bērziņš nevar būt tāds saimniecības pārraugs?
– Pazīstu viņu ka godavīru no seniem laikiem, bet šodien domāju – diez vai viņam vajadzīgs uzņemties vēl kādu lomu bez tās, kas jau ir. Laukos, starp citu, novērtē prezidenta mierpilno runu, nosvērtību. Amatā Bērziņam jāturas diplomātiski, bet nereti iedomājos, kas viņam iekšā vārās, un šad tad prezidents patiešām pasaka, kā ir. Par partiju būšanām, par neizdarībām.
