V. Krustiņš: – Ar ko latviešu vēlētāju var paņemt? Ko solīt, kas vēl nav solīts? Tā saka – balsot par stabilitāti. 18
– Jā, tā tik turpināsim, ieskaitot ragos saiešanu un savstarpējos pārmetumus koalīcijā. Mūsu pusē – ko prasa? Ceļus un darba vietas. Bet tas meldiņš uzņemts jau uz nez kuro Saeimu.
– Un kurš tad nesola ceļus, darba vietas! Tāpat kā pensiju pielikšanu.
– Bet tad jāpasaka – no kā? Nevajag iekrist uz lētiem solījumiem. Kamēr nebūs pienācīga nodokļu maksātāju bāze, par pensijām un ceļu būvi var daudz un dikti runāt. Uztaisīja reemigrācijas programmu, un pareizi – atgriezties vajag, taču atbraucējiem kaut kur jādzīvo. Lauku pašvaldībās neviena dzīvojamā ēka šais gados nav uzcelta. Atbraucējiem vajadzēs darba vietas. Mēs novadā ceļam lielu granulu ražotni, taču tā būs augsti mehanizēta, bez daudzu darbaroku nepieciešamības.
– Labi, jūs gribat, lai reģionos dzīve atzeltu. Pieņemsim, ka variants ar pašvaldību partiju tikšanu pie varas neizdodas. Tad jāgādā, kā izgrozīties no situācijas, kā panākt ietekmi uz nākamo valdīšanu.
– Vairāk vai mazāk tas jau mēģināts, un tā spiedīs arī turpmāk. Jautājums ir cits. Saeimā sēdošās partijas ļoti sāpīgi uztver, ja kāds lien no malas. Ministrijās, štatos viņi papriekš nogruntējas paši. Ā, iestājies mūsu partijā? Tad amatu atradīsim, neskatoties, vai ir prasmes un zināšanas, vai “katrs” prot atšķirt zirgu no govs. Jo – viņš ir mūsējais.
