Foto: LETA

Latviešu basketbola speciālists Nikolajs Mazurs pagājušajā sezonā vadīja “VEF Rīga” un kļuva par Latvijas čempionu, vasarā noslēdza līgumu ar Maskavas “Dinamo”, kuru piemeklēja finansiālais krahs, bet sezonas laikā pārņēma grožus Gruzijas vienībā “Vita”, kas VTB Vienotajā līgā 26 spēlēs nav izcīnījusi nevienu uzvaru un ieņem pārliecinoši pēdējo vietu. Pēc zaudējuma Rīgā pret savu bijušo komandu (59:99) Mazurs pastāstīja, cik skaudra ir ikdiena “Vita” komandā.
“Grūti spēlēt, kad nevar konkurēt, kaut ko mainīt taktiski. Iespējas ir ļoti limitētas. VEF izmantoja savas stiprās puses, bija sagatavojušies, jo zināja, ka mēs segsim zonas aizsardzību. Apskrēja mūs, savāca bumbas. Apsveicu ar uzvaru un ceru, ka viņi būs gatavi Latvijas čempionātā cīnīties par zeltu,” vefiņam veiksmi novēlēja Mazurs.
Kādā sastāvā pārņēmi komandu un vai tas šobrīd kļuvis vājāks?
Uz “Zeņit” aizgāja Omars Tomass, kurš mums deva 20 punktus un vismaz desmit atlēkušās bumbas spēlē. Mūs ļoti sit ārā no ritma pārlidojumi, kas katru reizi ir pa nakti, katru reizi 25 stundas (pasprūk krievu lamu vārds). Spēlētāji nevar to izturēt. Katru nedēļu trīs naktis neguļam. Iepriekšējos trīs mačus labi nospēlējām, jo izspiedām no sevis maksimumu, šodien diemžēl tas nesanāca.
Cik spēlētāji no šī sastāva atbilst VTB līgas līmenim?
Rezervei četri, pieci derētu, pamatsastāvam – neviens. Līmenis līgā ir augsts. Mūsu uzdevums ir uzvarēt Gruzijas čempionātā un maksimāli daudz iedot spēlētājiem – lai viņi kaut ko iegūst arī no zaudējumiem, lai iemācās izspēlēt situācijas, lai saprot basketbolu. Mēģinu individuāli iedot vairāk. Jā, zaudējām, taču analizēsim spēli, lai redz, ko un kā vajadzēja darīt.
Kāda pašam ir sajūta strādāt – ķermeņa valoda uz soliņa lielu optimismu neizstaroja?
Mēs neatbraucām zaudēt, bet pēc spēlētāju kustībām jau pirmajos trīs uzbrukumos bija redzams, ka kājas nav svaigas, prāts nestrādā. Visas lietas, ko runājām, viņi izdarīja divas sekundes par vēlu. Vakar atlidojām uz Rīgu, ceļā bijām pavadījuši 20 stundas, lidostā puiši desmit stundas gulēja uz grīdas… Aizbraucām uz viesnīcu un devāmies uz treniņu, bet – acis sarkanas, negulētas. Disciplinārie pārkāpumi nav bijuši nevienu reizi, taču šie lidojumi izjauc jebkādu režīmu. Varēja padoties, sēdēt un neko nedarīt, bet dažus spēlētājus vismaz atmodināju, kas spēli kaut cik turēja un kaut ko veidoja.
Uz “VEF Rīga” soliņa bija četri treneri, vēl divi apkalpojošā personāla cilvēki. Jūs uz savas komandas soliņa bijāt viens pats. Ar ko saistīta šāda situācija?
Tikai un vienīgi ar finansiālo situāciju – no money, no funny.
Trenerim algu maksā?
Labs jautājums, bet – lūdzu nākamo.
Ar Maskavas “Dinamo” viss ir galīgi beidzies?
Arī labs jautājums, lūdzu nākamo…