Niknam saimniekam nikns suns? Par visu jāatbild suņa īpašniekam 0
Laiku pa laikam sabiedrība uzzina par satraucošiem gadījumiem, kad suns uzbrūk sava saimnieka ģimenes locekļiem. To, ka ikdienā gadās konflikti starp suņiem un garāmgājējiem, pat neapspriež, jo problēma bieži tiek savstarpēji atrisināta. Bet situācijas mēdz būt ļoti bīstamas, reizēm gadās arī tiesāties.
Suņu īpašnieku atbildība
Pēc nodibinājuma “dzivniekupolicija.lv” vadītājas Ilzes Džonsones domām, kārtības uzlabošanai suņu turēšanas jomā pamatu pamats ir suņu obligātā reģistrācija. Tālākie soļi – jāmotivē suņu saimnieki apmācīt savus dzīvniekus un mācīties pašiem, kā arī sterilizēt dzīvniekus.
– Patlaban nekādi netiek regulēta dzīvnieku audzētāju atbildība. Bet šai personu grupai vajadzētu būt īpaši apmācītai, tostarp par konkrēto suņu šķirni, par dzīvnieka uzvedību, riskiem un citiem faktoriem. Jebkurš suns, kas ir smagāks par pieciem kilogramiem, nesaprātīga cilvēka rokās var kļūt par bīstamu ieroci. Diemžēl pašlaik sagatavotajos Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumos paredzēts izslēgt kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, turpmāk atstājot šo jomu vispār bez regulējuma. Mēs noteikti rosināsim izstrādāt atsevišķu likumu par bīstamiem suņiem, speciālām to turēšanas prasībām, jo cilvēku drošība ir prioritāte. Suņa īpašniekam, kas tur nevaldāmu, savai ģimenei un sabiedrībai bīstamu suni, jāuzņemas pilna atbildība – gan morālā, gan materiālā, gan juridiskā, – secina Ilze Džonsone.
Viens ir likums, otrs − dzīve
Turpretī organizācijas, kuru var uzskatīt par visaptverošāko no daudzajām kinologu un suņu audzētāju struktūrām (tajās apvienojušās 38 organizācijas), Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece uzskata, ka Latvijas normatīvie akti ir ļoti labi. – Cita lieta, ka jāuzlabo to izpilde un kontrole. Pārtikas un veterinārā dienesta darbs ir šausmīgs – pieci inspektori visā Rīgā. Ja norāda kādu problēmu, bieži skan atbilde: mums nav laika ar to nodarboties, – saka Vija Klučniece.
Visa atbildība par suņu īpašnieku izglītošanu gulstas uz nevalstiskajām organizācijām, bet diemžēl arī starp tām gadoties neprofesionālas, cilvēki bez pamata uzdodoties par kinologiem.
Lauksaimniecības datu centrā ir reģistrētas 24 šķirnes suņu audzētāju organizācijas (arī Kinoloģiskā federācija ir starp tām). – Normatīvie akti ir tikai dokumenti. Svarīga ir cilvēku atbildība. Es nevaru piespiest nevienu mācīties vai dresēt savu suni. Interneta laikmetā katrs pats ir liels gudrinieks, savāc kaut kādu informāciju un domā, ka visu zina. Bet suns ir ar instinktiem un jādresē, turklāt regulāri un visu dzīvnieka mūžu. Kamēr cilvēki, tostarp kinologi, nesapratīs, ka suns ir liela atbildība, nekas nemainīsies, – domā Latvijas rotveileru īpašnieku kluba vadītāja Natālija Dagajeva.
Arī Latvijas Suņu audzētāju apvienības prezidente, veterinārārste Laila Plīta uzskata, ka ikdienā viss notiek ne jau pēc normatīvajiem aktiem, bet gan dzīves likumiem. – Pilnīgi skaidrs, ka visi lielie suņi jāapmāca. Kā to panākt? Nav bīstamu suņu, ir bīstami cilvēki, kuri nespēj novērtēt savus suņus. Jebkuru suni var izveidot gan par bīstamu ieroci, gan par mīļu draugu. Tāpat katram cilvēkam jāsaprot, kādu suni viņš var turēt.
Par visu jāatbild suņa īpašniekam
Par dzīvnieku aizsardzības, labturības, veselības prasībām, tajā skaitā reģistrāciju, mūsu valstī atbild Zemkopības ministrija.
– Suns ir cilvēka īpašums, un valsts var iejaukties tikai tiktāl, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī cietsirdīgas izturēšanās gadījumos pret dzīvniekiem tos aizsargātu. Problēmas parasti rodas brīdī, kad neaudzināts vai agresīvs suns izskrien ārpus īpašnieka norobežotās teritorijas un apdraud cilvēkus un citus dzīvniekus. Tad darbs ir kontrolējošajām iestādēm, – saka Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone. Pēc viņas domām, likumdošanā ir pietiekami skaidri noteikta suņu īpašnieka atbildība un sodi par pārkāpumiem.
! Patlaban tiek gatavoti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Ir priekšlikumi, kas rosina stingrākas suņu turēšanas prasības, būs diskusijas, vai īpašniekam vajadzēs iziet apmācības dzīvnieka turēšanā, ja tiks pierādīts, ka viņš ar to netiek galā. Prognozēts, ka ievērojami tiks palielināts sods par suņu turēšanas noteikumu pārkāpumiem.
Par bīstamajiem − Satversmes tiesā
Likumos nav definētas bīstamās suņu šķirnes, bet Ministru kabineta pieņemtie “Suņu un kaķu turēšanas noteikumi” 2001. gadā tika papildināti ar punktu, kas dzīvnieku bīstamības dēļ aizliedza turēt, vairot un ievest valstī pitbulterjera, Argentīnas doga, Brazīlijas fila, Tosa inu un Amerikas Stafordšīras terjera šķirnes suņus un to jaukteņus, bet nākamajā gadā Satversmes tiesa noteikumus atcēla, jo valdība nebija ievērojusi procedūru – ja ir spēkā likums, nevar ar MK noteikumiem radīt papildinājumus, kādu nav likumā.
Taču Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ir tiesības konkrētus suņus noteikt par bīstamiem, bet dienests no tā grib atteikties, jo tas esot laikietilpīgs, neefektīvs un arī dārgs process. Lai noteiktu suni par bīstamu, jāizveido komisija un jāsāk ilgs process (ilgākais bijis septiņus gadus…), kura izmaksas ir virs 1000 eiro, un tiekot vienīgi panākts, ka par bīstamu atzītam sunim jāuzliek sarkana kaklasiksna, uzpurnis un jāved pavadā. Loģiski, ka dienesta inspektori nespēj ik dienu uzraudzīt katru bīstamo suni. No 2008. līdz 2015. gadam (ieskaitot) dienests izskatījis 197 iesniegumus, no kuriem 42 gadījumos suns atzīts par bīstamu.
UZZIŅA
Šogad Valsts policija reģistrējusi 429 gadījumus, kad cilvēkus sakoduši dzīvnieki (vairākumā gadījumu – suņi). 2015. gadā reģistrēti 494, 2014. gadā – 547 gadījumi.
Eiropas prakse
• Anglijā izvērtē, vai cilvēks vispār var turēt suni.
• Spānijā potenciāli bīstamu suņu saimniekiem jāiet kursos un jāmaksā lielāka nodeva.
• Vācijā saimniekam, kura suns kādam uzbrucis, jākārto eksāmens.
• Dažās valstīs naudas sods var sasniegt ne tikai vairākus simtus, bet pat tūkstošus eiro.
Likums un sods
• Suņa turēšanas kārtību, saimnieka tiesības, pienākumus un atbildību, dzīvnieka labturības prasības, kā arī kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka īpašus turēšanas noteikumus, reglamentē astoņi normatīvie akti: Dzīvnieku aizsardzības likums, Veterinārmedicīnas likums, MK noteikumi “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai”, “Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās”. Atbildība par suņu nodarītajiem miesasbojājumiem un materiālajiem zaudējumiem paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā un Civillikumā.
• Par suņiem var sūdzēties PVD, Valsts policijā un pašvaldības policijā.
• Krimināllikuma 230.1 pantā teikts, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesasbojājums, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ja cietušajam nodarīts smags miesasbojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, var sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
• Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pantā paredzēts – par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro. Par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 110 līdz 1400 eiro. Dzīvnieku var arī konfiscēt.
• Civillikumā ir vairāki panti, kas nosaka atlīdzību par mājas kustoņu nodarītiem zaudējumiem.
Piespiedu darbs, naudas sods, pat cietums
Pēdējos sešos gados pēc Krimināllikuma 230.1 panta kopumā ierosināti 644 kriminālprocesi (sk. tabulu; vairākumā gadījumu attiecībā uz suņiem), no kuriem līdz tiesas sodam vai prokurora priekšrakstam par sodu un attiecīgi aizdomās turamā sodīšanai nonākts 68 gadījumos (nav dzirdēts un, caurskatot tiesu spriedumus, neizdevās atrast nevienu attaisnojošu tiesas spriedumu). Tiesas spriedumos lasāms – cietušajiem sakostas rokas, kājas, zaudētas darbspējas, vēl ilgi vajā bailes. Tiesa piespriež piespiedu darbu, liek kompensēt ārstēšanās izdevumus un atlīdzināt par morālo kaitējumu. Nosakot sodu, tiesa vērtē, vai iepriekš bijuši pārkāpumi. Daži pat tikuši aiz restēm, piemēram, kādam suņa saimnieka piesprieda 26 aresta dienas, jo pastaigā izvestais Stafordšīras terjers Rīgā sakoda kādu sievieti un sabojāja viņas 3000 eiro vērto ūdeļādas kažoku. Pārējos gadījumos lieta izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ, tiek izmeklēta vai iztiesāta vai arī vainīgais vienojies par izlīgumu ar cietušo.
