FOTO. “Niknais cirvis” cērt Ādažos jeb kā notika NATO militārās mācības 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ Ādažos notika militārās mācības “Niknais cirvis” (“Furious Axe”), kuru scenārijs paredzēja, ka viena pret otru cīnīsies NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Igaunijā un Latvijā. Vienā pusē bija Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā, bet otrā – Britānijas un Dānijas karavīri no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Igaunijā kopā ar karavīriem no Igaunijas Aizsardzības spēku 1. kājnieku brigādes.
Mācībās piedalījās vairāk nekā tūkstotis karavīru, tika iesaistīta smagā bruņutehnika un artilērija. Pirms mācībām notika rūpīga plānošana kopā ar Latvijas un Igaunijas iestādēm, lai ievērotu ar Covid-19 saistītos ierobežojumus.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Igaunijā kodolu šobrīd veido Britānijas bruņoto spēku kājnieku bataljons “5 RIFLES”. Ar šīm mācībām noslēdzas “5 RIFLES”, Igaunijas bruņoto spēku 1. kājnieku brigādes un Dānijas karavīru savstarpējā integrācija, lai varētu nodrošināt kolektīvo aizsardzību.
Augsta kaujas gatavība arī Covid-19 laikā
“Esmu bijis Latvijā vairākkārt,” stāsta pulkvedis Pols Kleitons, britu spēku NATO paplašinātās kaujas grupas Igaunijā un Polijā komandieris.
“Esmu ļoti apmierināts ar mācību iespējām Ādažu poligonā. Mēs cieši sadarbojamies ar Kanādas kaujas grupu Latvijā un Latvijas armijas vienībām. Igaunijā dzīvoju pēdējos 18 mēnešus.
Gribu atzīmēt, ka arī Covid-19 krīzes apstākļos mēs uzturam augstu kaujas gatavību. Mēs sākām gatavošanos manevriem “Niknais cirvis” vēl Apvienotajā Karalistē, tad Igaunijā un tagad turpinām mācības Latvijā.
Šeit, Ādažu poligonā, ir ļoti labi apstākļi mācībām, īpaši smagajai bruņutehnikai. Pats galvenais mācībās ir to kvalitāte, un ar gandarījumu varu teikt, ka tā šeit ir augsta.”
“Ar mācībām Ādažu poligonā, kur ir lieliski mācību apstākļi, mēs pabeidzām pirmo mēnesi no sešu mēnešu uzturēšanās Latvijā,” stāsta pulkvežleitnants Džims Hedfīlds, NATO paplašinātās kaujas grupas komandieris Igaunijā. “Mūsu kaujas grupas sastāvā ir pārstāvētas deviņas valstis – Itālija, Spānija, Slovākija, Polija, Latvija, Igaunija, Dānija, Kanāda un Apvienotā Karaliste. Mēs pilnveidojam sadarbību un savietojamību ar NATO partneriem kā tehniskā un taktiskā, tā arī cilvēku attiecību jomā,” viņš saka.
“Situācija ar Covid-19 ir radījusi papildu problēmas, bet ir arī kāds ieguvums,” teic pulkvedis Vahurs Karuss, Igaunijas aizsardzības spēku 1. kājnieku brigādes komandieris.
“Britu karavīriem no vienības “5 RIFLES”, kas ieradās Igaunijā martā pirms Covid pandēmijas uzliesmojuma, bija iespēja pilnvērtīgi gatavoties kopā ar igauņu karavīriem, un esam izveidojuši ļoti labu sadarbību.
Igaunijā nav iespējas veikt bataljona mēroga mācības ar smagās bruņutehnikas iesaisti, tāpēc piedalāmies kopējos manevros Ādažu poligonā.
Mācību uzdevums Igaunijas brigādei kopā ar sabiedrotajiem ir palīdzēt nosargāt Rīgu,” atzīmē pulkvedis Karuss. “Mūsu brigāde vēl kādas dienas paliks Ādažos, lai piedalītos mācībās ar kaujas munīcijas lietošanu, bet 1. novembrī atgriezīsimies Igaunijā.”
Saziņa ar ārpasauli ierobežota
“Mācībās liela uzmanība pievērsta kiberdrošībai, un visi elektronisko sakaru līdzekļi ir aprīkoti ar drošības sistēmām,” stāsta Kanādas armijas pulkvežleitnants Trevors Nortons, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā komandieris.
Atbildot uz jautājumu par karavīru saziņu ar tuviniekiem dzimtenē, viņš atklāj: “Mēs ticam, ka karavīri ir atbildīgi un izprot sava dienesta svarīgumu.
Uz mācību laika piecām dienām saziņa ar ārpasauli ir ierobežota, taču, atgriežoties kazarmās, saziņu ar tuviniekiem var atsākt.”
“Latvijas karavīri, īpaši štāba virsnieki, ļoti labi pārvalda angļu valodu, tā ka saziņas jomā nav problēmu,” atzīmē pulkvežleitnants Nortons. “Kanādā mēs labāk pazīstam ASV armiju, bet tagad ir iespēja sadarboties ar deviņu Eiropas valstu karavīriem. Tā ir vērtīga mācību pieredze.”
Apvienotās Karalistes bruņoto spēku kājnieku bataljona “5 RIFLES” kaprāle Emma Ņūbolda dien armijā jau 13 gadus. Lēmumu kļūt par profesionālu karavīru viņa esot pieņēmusi jau 16 gadu vecumā.
Latvijā ieradusies kopā ar dienesta biedriem uz mācībām Ādažos. Pirms tam viņas vienība sešus mēnešus uzturējusies Igaunijā. “Mēs darām savu darbu, noskaņojums možs,” saka kaprāle Ņūbolda.
Sadarbība iesniedzas vēsturē
Britānijas aizsardzības atašejs Latvijā Stīvens Heizs atzīmē, ka Apvienotās Karalistes un Latvijas sadarbība iesniedzas vēsturē, jo pirms simt gadiem britu flotes karakuģi pie Latvijas krastiem palīdzēja nosargāt nesen izveidotās Latvijas valsts neatkarību.
“Vairāku NATO valstu paplašināto kaujas grupu klātbūtne Latvijā un piedalīšanās kopīgās mācībās, kas veicina savietojamību starp dažādu valstu bruņotajiem spēkiem, apliecina mūsu apņēmību aizstāvēt mūsu kopējās vērtības. Mācības “Niknais cirvis” bija plašākie manevri kopš NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ierašanās Baltijas valstīs,” saka Stīvens Heizs.
