Vai Stradiņos draud sabrukt nieru transplantologu peļņas karaliste? 0
“Šis ir liels solis uz priekšu pacientu ārstēšanā un aprūpē. Ārsti un māsas strādās jaunā pacientu aprūpes modelī. Galvenais ieguvējs jaunajā korpusā būs pacients. Ir sen zināms, ka ārstēšanās jaunās, gaišās telpās veicina atveseļošanos,” saka P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenais ārsts Arnolds Atis Veinbergs, kuram kopā ar valdi jārūpējas ne tikai par pacientiem, bet arī to, lai jaunā slimnīcas ēka nenestu zaudējumus. Latvijas Transplantācijas centra nieru pārstādīšanas nodaļa bijusi viena no ienesīgākajām Stradiņos, un to no gadiem ierastajām telpām plānots pavasarī pārvietot uz jauno mājvietu.
Taču centra ārsti par šo iespēju nav sajūsmā un negrasās pavasarī posties jurģiem, jo uzskata, ka šīs pārkārtošanās plāns ir gluži pretējs daktera Veinberga apgalvojumam par ieguvējiem pacientiem. Slimnieki tikai zaudēšot, jo jaunā korpusa apsaimniekošanas organizatori pavēruši ceļu labi organizētas un efektīvi funkcionējošas struktūras sagraušanai, pakļaujot to nefroloģijas centram, kur par nieru pārstādīšanu neesot nekādas saprašanas. Nieru transplantācijas centra ārsti ir tik sašutuši par šo reorganizāciju, ka par to vēstulē informējuši pat valsts augstākās amatpersonas.
No ārvalsts pacientiem – 200 tūkstoši gadā
Pētot apstākļus, radās viens jautājums pēc otra. Piemēram, vai šeit netiek skartas biznesa intereses, ja ir zināms, ka nieru transplantācijas centrā nieres pārstāda ne tikai par valsts naudu, bet šīs operācijas tiek veiktas arī par maksu. Un vai nieres, kas nepieciešamas Latvijas pacientiem, netiek ārvalstniekiem? Piemēram, no 2015. gadā izdarītajām nieru pārstādīšanas 77 operācijām 13 pacienti bijuši maksas pacienti no Izraēlas, un katrs par operāciju maksājis 15 700 eiro. Šogad valsts apmaksājusi 40 transplantācijas no 58 Nacionālā veselības centra kvotētajām, jo ļoti trūkst donoru. Bet četriem pacientiem šī operācija veikta par maksu jeb mazāk, nekā to ar rīkojumu noteikusi slimnīcas vadība, kas atļauj veikt 15 šādas operācijas. Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders informēja, ka neesot neviena Eiropas Savienības, ne arī ministrijas dokumenta, kurā noteikts, cik šādu maksas operāciju slimnīcai atļauts veikt. Tā esot vienīgi un tikai slimnīcas vadības kompetence.
Tas, ka orgānus transplantē par maksu, nav nekas nosodāms, ja šis process tiek stingri uzraudzīts un ir caurspīdīgs. “Protams, ir svarīgi, lai vietējie pacienti neciestu dēļ tā, ka ārvalstu pacientam dod priekšroku. Latvijā nieru pārstādīšanas gaidīšanas laiks ir mazāks nekā citur Eiropā, un nekādi draudi vietējiem slimniekiem te nepastāv,” secina medicīnas zinātņu doktors, transplantologs, ķirurgs Jānis Jušinskis.
