90% slimnieku nenojauš, ka kaut kas nav kārtībā. Nieru veselības nedēļā aicina pievērst uzmanību profilaktiskajām veselības pārbaudēm 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šī ir nieru veselības nedēļa, kuras laikā nefrologi un citi speciālisti aicina sabiedrību pievērst uzmanību profilaktiskajām veselības pārbaudēm, tajā skaitā pārliecināties par nieru darbību arī tad, ja par to nav nekādu sūdzību. Šobrīd tas ir īpaši svarīgi, jo pandēmijas laikā daudzi atlikuši vizīti ne tikai pie speciālistiem, bet pat pie sava ģimenes ārsta.
Kas bojā nieres
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe Ieva Ziediņa teic, ka nierēm “patīk”, ja cilvēks dzer daudz tīra ūdens – vismaz 30 ml uz katru kilogramu sava svara. Pieaugušajam dienā jāizlieto kā minimums 1,5 l ūdens, bet, strādājot fizisku darbu vai sportojot, vēl vairāk. Īpaši kaitīgi uz nieru veselību iedarbojas pārsālīts uzturs (ne vairāk par 5 g dienā) un kaitīgie ieradumi, it īpaši smēķēšana, liekais svars un aptaukošanās.
Latvijā liela problēma ir ilgstoša nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošana. Zāļu aktīvās vielas no organisma pārsvarā izdalās caur nierēm, tādēļ tās ir pakļautas augstai šo vielu koncentrācijai (pat 100 reizes augstāka nekā citos audos). Piemēram, lietojot kaut vai pa vienai tabletei dienā piecus gadus pēc kārtas, attīstās hronisks nieru bojājums – nefropātija.
Taču nefrotoksiski ir arī daudzi medikamenti – analgētiskie preparāti, protona sūkņa inhibitori, tādi kā omeprazols, kuru bieži lieto kuņģa gļotādas aizsardzībai, kardioloģiskie preparāti, piemēram, beta blokatori, un daudzi citi.
Taču arī nelietot medikamentus sirds slimību, hipertensijas, cukura diabēta ārstēšanai nedrīkst. Nefroloģe uzsver, ka nieres ir viens no orgāniem, kas ir vislabāk apgādāts ar asinīm – tās saņem 25% no katras sirds izsviedes apjoma. Ja tas samazinās, piemēram, slimojot ar sirds mazspēju, cieš arī nieres, un otrādi, nieru mazspējas pacientiem ir paaugstināts risks saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām. Mūsdienās nieru bojātāju saraksta pirmajā vietā ierindojies 2. tipa cukura diabēts, arī prediabēts jeb metabolais sindroms, otrajā – hipertensija (zināms, ka tā ir ap 90% pacientu ar nieru mazspēju jeb hronisko nieru slimību), bet trešajā vietā ir pašu nieru slimības, piemēram, glomerulonefrīts. Neārstējot šīs slimības, nieru funkcija var pakāpeniski samazināties.
“Arī novecojot nieru funkcija samazinās, tas ir dabisks process. Galvenais, dzīvot piesardzīgi, lai to saglabātu. Arī tad, ja atklāta slimība, ar mūsdienu medicīnas iespējām var panākt, ka nieres darbojas visā dzīves laikā,” uzsver Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents Kārlis Trušinskis. Zināms, ka pēc 40 gadu vecuma cilvēks katru gadu zaudē apmēram 1% no nieru funkcijas.
Asins un urīna analīzes
Galvenais iemesls, kādēļ nieres vairs nespēj veikt savu funkciju, ir hroniskā nieru slimība. Nieres ļoti ilgi spēj kompensēt savu funkciju. Arī tad, ja nebojāta palikusi tikai desmitā daļa no kopējās nieru masas, tās vēl spēj darboties. Speciālisti pieļauj, ka 90% slimnieku pat nenojauš, ka ar nieru veselību kaut kas nav kārtībā.
Slimībai ir piecas stadijas. Otrajā stadijā var konstatēt pārmaiņas laboratoriskajās analīzēs, bet nekas vēl neliecina par nieru funkciju traucējumiem. Trešajā parādās agrīni nieru funkciju samazināšanās simptomi. Pakāpeniski organismā sāk uzkrāties vielmaiņas galaprodukti, šķidrums, samazinās urīna daudzums, parādās tūska.
Ceturtajā stadijā, nieru bojājumiem vēršoties plašumā, parādās izteiktas hroniskas nieru slimības izpausmes: nespēks, apetītes zudums, slikta dūša, tūskas, nieze, nekontrolējami paaugstināts asinsspiediens, samazināts urīna daudzums. Sasniedzot slimības piekto stadiju, vienīgā iespēja ir uzsākt nieru aizstājterapiju – hemodialīzi, peritoneālo dialīzi vai veikt nieres transplantāciju.
Kā pēc iespējas agrāk atklāt hronisko nieru slimību? Ieva Ziediņa iesaka veikt asins un urīna analīzes. Asins analīzē uz nieru slimību norāda paaugstinātie kreatinīna rādītāji. Paaugstinātā kreatinīna līmeņa dēļ kaulu smadzenēs tiek traucēta sarkano asins ķermenīšu – eritrocītu – sintēze, tādēļ slimības trešajā un ceturtajā stadijā daļai pacientu attīstās anēmija, kalcija un fosfora vielmaiņas traucējumi, par ko liecina paaugstināts kālija, fosfora un urīnskābes līmenis asinīs.
“Otrs svarīgs rādītājs ir mikroalbumīnūrija, olbaltumvielas – albumīna koncentrācija urīnā. Paraugs nav jāievāc no pirmā rīta urīna, to var paņemt jebkurā laikā, kad vien ir ērtāk,” norāda ārste. Piemēram, cukura diabēta pacientiem pirms nieru bojājuma – diabētiskas nefropātijas – rašanās mēdz būt mikroalbumīnūrija, tāpēc visiem pacientiem reizi gadā vajag noteikt mikroalbumīnu.
Lai gan urīna analīzes sniedz daudz informācijas ne tikai par nieru, bet arī citu orgānu veselību, ne tikai ģimenes ārsti, bet arī nefrologi ievērojuši, ka daudzi cilvēki daudz labprātāk nodod laboratoriskai izmeklēšanai asinis, nevis urīna paraugu.
Pilotprojekts – teststrēmeles
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs, tāpat kā daudzi citi ģimenes ārsti, ievērojis, ka pēdējo divu gadu laikā sarucis pacientu skaits, kuri vēlas veikt ikgadējās profilaktiskās pārbaudes, nodot analīzes, lai slimības atklātu agrīni. “Pacientiem reģionos sagādā grūtības mērot tālo ceļu uz laboratoriju, tādēļ lauku ģimenes ārsti cenšas nodrošināt, lai agrīno diagnostiku varētu veikt uz vietas ārsta praksēs un vajadzības gadījumā saņemt nosūtījumu pie speciālista,” viņš saka.
Asociācija šobrīd īsteno pilotprojektu, lai ikviens lauku iedzīvotājs, kurš ietilpst hroniskas nieru slimības riska grupā, piemēram, slimo ar arteriālo hipertensiju, sirds slimībām, ģimenes ārsta praksē varētu veikt mikroalbumīnūrijas testu ar īpašu teststrēmeļu palīdzību. Bezmaksas teststrēmeļu komplektu ikviens lauku ģimenes ārsts, kurš ir ieinteresēts hronisku nieru mazspēju saviem pacientam atklāt pēc iespējas agrāk, lai sadarbībā ar nefrologu varētu uzsākt tās ārstēšanu, var saņemt profesionālajā asociācijā. Starp citu, recepšu medikamenti šīs nieru slimības ārstēšanai iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
“Lai gan hronisko nieru mazspēju pilnībā izārstēt nevar, iespējams ievērojami samazināt tās progresēšanas ātrumu, attālinot to brīdi, kad slimība sasniegs piekto stadiju un pacientam būs nepieciešama nieru aizstājterapija,” uzsver nefroloģe Ieva Ziediņa. Recepšu medikamenti tās ārstēšanai iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā, tos jāsāk lietot jau trešajā slimības stadijā.
Nieru aizstājterapija
* Hemodialīze ir pacienta asiņu attīrīšana, izmantojot īpašu aparātu jeb mākslīgo nieri. Asinis nonāk hemodialīzes aparātā, kas aprīkots ar filtru sistēmu. Vairākas reizes izejot tai cauri, asinis atbrīvojas no liekā šķidruma un vielmaiņas galaproduktiem, vienlaikus nezaudējot svarīgas sastāvdaļas, piemēram, eritrocītus, leikocītus, olbaltumvielas. Procedūras notiek trīs reizes nedēļā un parasti ilgst apmēram četras stundas.
* Peritoneālās dialīzes gadījumā par dabisku filtru kalpo cilvēka organismā esošā vēderplēve. Peritoneālo dialīzi var veikt ar šķīduma maisu vai aparāta palīdzību. Piemēram, peritoneālās dialīzes aparātu pacients pievieno uz nakti un tas noteiktā režīmā pats nomaina dialīzes šķīdumu.
* Visefektīvākā aizstājterapijas metode ilgtermiņā ir nieres transplantācija.
